Mango torte

Izdomāt jaunu torti, kas nesatur termiski apstrādātus, žāvētus vai biezenī saberztus augļus, šoreiz nācās ļoti grūti, tāpēc zaudēju modrību un ļāvos jaunajai pavārgrāmatai pārliecināt, ka šī ar želantīnu recināmā kūka ir pavisam viegla.

Gatavošanas process man sanāca reti stresains, tomēr, kad kūka bija veiksmīgi apēsta, secināju, ka tas bija pamatā manas nezināšanas dēļ. Kūka pati par sevi nebūtu tik sarežģīta, ja es mācētu, piemēram, pievienot pareizo želantīna (manā gadījumā — agara) daudzumu utt.

Kūkas, kas nav jācep, bet jāgatavo ar želantīnu vai agaru, laikam saukšu par recināmajām kūkām, lai var atšķirt no citām bloga kūkām

Ēdiena tips: recināmā kūka;
Sarežģītība: vidēji sarežģīti, jāprot apieties ar želantīnu vai agaru, jāprot izķidāt mango, utt. (bet nevajag cepeškrāsni!);
Roku ķēpāšana: vidēja;
Recepte ņemta no H.M.Štūberes “Gardēža rokasgrāmatas” 146.lpp.

Cepumu pamatnei

• 175g sviesta cepumu vai “Dāmu pirkstiņu”, sauktu arī par “Kaķu mēlītēm”;
• 125g izkausēta sviesta.

Mango krēmam

• 3 olu dzeltenumi;
• 100g cukura;
• 150ml citrona sulas;
• 6 plāksnītes želantīna (jāiemērc aukstā ūdenī);
• 250g notecināta vājpiena biezpiena;
• rīvēta citrona miziņa;
• 200g stingri saputota saldā krējuma;
• 3 olu baltumi (ar 1 šķipsniņu sāls jāsaputo stingrās putās);
• 1 nomizots un mazos gabaliņos sagriezts mango;
• citronu liķieris (ja vēlas).

Veidne 26cm diametrā ar noņemamu malu (jāizklāj ar cepampapīru)

1 Pagatavo pamatni: cepumus rupji sadrupina vai ieber polietilēna maisiņā un sasmalcina ar mīklas veltni, Ieber bļodā samaisa ar remdenu sviestu, iepilda veidnē un stungri piespiež. Novieto aukstumā.

2 Pagatavo mango krēmu: olu dzeltenumus ar cukuru un citrona sulu ūdens peldē saputo biezās putās. Želantīnu nospiež un izšķīdina olu krēmā. Izņem no ūdens peldes. Iemaisa biezpienu un citrona miziņu. Novieto aukstumā, līdz krēms sāk viegli želēt.

3 Krēmā pakāpeniski iemaisa putukrējumu, saputotos olu baltumus un mango gabaliņus. Klāj uz cepumu pamatnes, nolīdzina un uz dažām stundām vai pa nakti novieto aukstumā. Ja vēlas, apslaka ar citronu liķieri.

Jāatzīst, ka man sanāca ieviest vairākas nobīdes no aprakstītās receptes un procesa. Pirmkārt, dažādās valstīs un/vai dažādiem ražotājiem želantīna plāksnītes ir ļoti dažādas, līdz ar to mērvienība “6 plaksnītes želantīna” neko precīzi neizsaka. Tikai to, ka salīdzinoši daudz. Turklāt man želantīna nebija, tā vietā agars. Ja želantīns ir jāšķīdina aukstā ūdenī un tad jākarsē, tad ar agaru ir salīdzinoši vienkāršāk: tas karstā ūdenī vai sulā jāvāra tik ilgi, kamēr graudiņi izšķīduši un tad fiksi jāiemaisa kūkā — dziestot recē.

Man bija 30cm liela forma, tāpēc visu ņēmu par trešdaļu vairāk. T.i. 4 olas, 333g biezpiena, utt. Agaru ņēmu ~1/3 paciņas (1 paciņa = 25g agara, paredzēts 3l šķidruma sarecināšanai) — man paveicās, jo tas bija pats minimums, lai kūka kaut nedaudz turētos kopā. Stingrai kūkai vajag vairāk agara. Nezinu, precīzi cik daudz vairāk, kad būšu izmēģinājusi, pierakstīšu. Citronu sula man bija no diviem lieliem citroniem, nedaudz mazāk kā vajadzēja, laikam ap 175ml.

Dāmu pirkstiņi ir garie, trauslie cepumi, ko liek tiramisu. Tos sasmalcināt ir ievērojami vieglāk, kā, piemēram, Selgas kvadrātiņus, tāpēc tos arī lietoju. Grāmatā piedāvātā cepumu smalcināšanas metode man likās drusku par sarežģītu, tāpēc izlīdzējos ar tradicionālo — samalu blenderī. Drupačas gan tā sanāk stipri smalkas, bet tas neko nepatraucēja.

Mango, cik man zināms, visvieglāk ir sagriezt (nogriezt no kauliņa) ar robotu nazi ar zāģējošām kustībām. Jāatrod pēc iespējas gatavs mango, citādi nebūs garšīgi, un nedrīkst sagriezt stipri iepriekš, citādi samelnēs un ēdāji dīvaini skatīsies

Biezpienu (man bija Valmieras vājpiena) biju uz stundiņu atstājusi ar lupatu izklātā sietā, bet tur notecēja labi ja ēdamkarote, acīmredzot, biezpiens jau bija pietiekami sauss. Man bija stipri graudains biezpiens un kūka arī sanāca graudaina. Esmu dzirdējusi, ka šo efektu var mazināt, izmaļot biezpienu caur gaļas mašīnu, bet pati pārbaudījusi to neesmu.

Pamatni taisīju, kā receptē teikts. Ar krēmu sanāca daudz noviržu agara dēļ.

Es nemācēju saputot olu dzeltenumus ar citronu sulu. Kamēr puto (ar rokas mikseri) ar cukuru, sanāk  biezas, jaukas putas — tieši kā teikts receptē. Pievienojot citrona sulu, sanāk “zupiņa”, ko saputot vairs nevar. Iespējams, man nepietika pacietības vai arī vainīgs fakts, ka man nebija ūdens peldes.

Putojot olu baltumu, svarīgākais ir saputot līdz trauka dibenam. Ja nav pārliecības, ka tas ir izdevies, jāapmaisa ar lielu karoti un jāputo vēl.  Putojot putukrējumu, svarīgākais ir to nesaputot sviestā.

Agaru uzvārīju 1/3 litrā ūdens, jo nekāda cita šķidruma, kurā varētu agaru ievārīt, šajā kūkā nav. Agaru vārot, ir svarīgi nenobīties un nenoņemt to no uguns par ātru — graudiņiem ir jābūt pilnībā izšķīdušiem, citādi torte būs graudaina. Labi, ka agars atšķirībā no želantīna nav jūtīgs pret pārkarsēšanu. Neesmu eksperimentējusi ar ilgstošu karsēšanu, bet pirmajās 3–4 vārīšanās minūtēs pilnīgi noteikti nekas slikts nenotiek

Citronu liķieŗa man nebija. Tā arī nesapratu, kā panākt, ka kūkai virsa ir gluda. Tā kā pildījumu strauji ielēju formas vidū ar cerību, ka viņš izplūdīs (bet tas nenotika, dabūju intensīvi līdzināt ar karoti), tad lielākā daļa mango gabaliņu maģiski palika kūkas vidū.  Normālā gadījumā agars dziestot sarec diezgan strauji, tā kā man viņa bija maz, tad izskatījās, ka kūka nesarecēs un kopā neturēsies, turklāt tikko iemaisīta, kūkas masa šķita neadekvāti skāba, tāpēc aizgāju gulēt ar smagu sirdi, ka nākamajā dienā laikam būs jādodās uz Mārtiņa beķereju pēc ciemkukuļa. No rīta kūka turējās kopā un skābums bija velnszinkur iesūcies — nākamajā dienā garša ir maiga un pienaina. Tas mani pārsteidza visvairāk.

Kūkas ēdāji momentā atkoda to, ka mango ir izvietots ļoti nevienmērīgi un griežot gabaliņus dalīja pēc ēdāju vēlmēm. Sanāca teju vai loterija, tikai tāda, kurā visi vinnē.

Nez, agaru/želantīnu var pielikt arī par daudz?