Publicēja: Lauma | 2016-06-17

Majonēze

Lasot vēsturisku daiļliteratūru, majonēze reizēm tiek pieminēta kā tik svarīgā, tik klasiskā, taču grūti pagatavojamā lieta, kas ne vienai vien jaunajai mājsaimniecei ir radījusi izmisumu un asaras. Taču tagad ar blendera palīdzību tas vairs nav grūti. Lasīt tālāk…

Publicēja: Lauma | 2016-02-07

Grāmatu apmaiņa

Reizēm gadās, ka ienākas divas vienādas grāmatas, vai ne? Nu kam negadās… Tāpēc meklēju iespējas samainīt vai pārdot.

Man ir:

Ieva Melgalve, Mirušie nepiedod
Ieva Melgalve, Mēness teātris
Kriss Ridels, Ada un nāvīgais pārsteigums (aizrunāta šobrīd)
Džeralds Darels, Mātes izprecināšana

Meklēju:

Ieva Melgalve, Bulta, Zvaigzne un Laī
Kriss Ridels, Ada un peles rēgs (pasolīta šobrīd)
Salla Simuka, Melna kā ogle
Salamans Rušdi, Harūns un stāstu jūra
Andžejs Sapkovskis, Pēdējā vēlēšanās (ja grāmatu maiņa ievilksies līdz tās nonākšanai veikalos)
Kriss Ridels, Ada un stindzinošā skate
Lūsija Moda Montgomerija, Anna no Eivonlijas (nesen pārizdeva jaukos, cietos vākos)
Lūsija Moda Montgomerija, Anna no Salas (nesen pārizdeva jaukos, cietos vākos)
Pīrss Brauns, Rīta zvaigzne
… gan jau varam vēl kaut ko sabīdīt.

Manas grāmatas ir pilnīgi jaunas, pat nav kārtīgi ievērtas, tās atrodas Rīgā. Darela grāmata ir nelasīta, bet izskatās vecāka (papīrs dzeltenīgs), jo sen izdota. Dod ziņu šeit komentāros vai tviterī (@laumapret) un sarunāsim.

Publicēja: Lauma | 2016-01-22

Līča kafija

Es gan biju apņēmusies vairs nerakstīt rakstus, kuros mans ieguldijums ir tikai receptes atrašana un varbūt varbūt vēl iztulkošana, taču šoreiz izdarīšu izņēmumu – negribu pati pazaudēt šo recepti pēc tam, kad beidzot, beidzot esmu atradusi Īsto.

Lai iegūtu melno, aromātisko dzērienu, ko saucam par kafiju, kafijas pupiņas tiek diezgan spēcīgi grauzdētas – šis laikam ir plaši zināms fakts. Taču pēdējā laikā veikalos ir parādījusies zaļā kafija (t.i., negrauzdētā), kas reizēm tiek pozicionēta par panaceju visām dzīves problēmām. Brīnumu un brīnumēdienu nav, taču jauni ēdieni un dzērieni ir interesanta lieta, kuru apgūšana reizēm saistās ar izmēģinājumu un kļūdu metodi. Lasīt tālāk…

Publicēja: Lauma | 2015-12-26

Disneja “Skaistule un Briesmonis”

Attiecīgajā vecumā man ļoti patika lielā Disneja multene par skaistuli un Briesmoni. Iespējams, tāpēc, ka es personificējos ar grāmatas lasošo Bellu, grūti pateikt. 15 gadus vēlāk noskatījos to vēlreiz – ar “svaigu aci” un ievēroju dažas lietas, kuras toreiz es vismaz apzināti neizpētīju. Lasīt tālāk…

Publicēja: Lauma | 2015-12-23

Rūtaina šalle

Ziemassvētki bieži ir motivācija atkal kaut ko uztaisīt. Tā kā stipri ticu, ka dāvanas saņēmējs manu blogu nelasa, tad bilde jau tagad.

šalle

Pašadīta, krāsaina vilnas šalle, autors: Lauma

Materiāls: vilna, pārpalikumu dzija, dzijas resnumi drusku atšķirās (labi, nevis drusku, bet līdz divām reizēm, tāpēc gludināšana šai šallei ir ļoti noderīga).

Raksta uzbūvē: iekšējās rūtiņas gludajā adījumā (pārmaiņus uz vienu un otru pusi), perimetra rūtiņas – pārmaiņus rievotajā rakstā un 1:1 valnītī, stūri – rīsu rakstā. Gali pirms bārkstu pielikšanas notamborēti ar divām kārtām īso stabiņu. Pirms fotogrāfēšanas ļoti kārtīgi izgludināts, lai nav kurkuļains un malas gludas. Ja uz katru rūtiņu jāievelk vismaz viens diega gals (jo otru es māku ieadīt), tad šāda izmēra šallei tas aizņem krietni daudz laika.

Krāsas: tumšā krāsa ir tumši zila, nevis melna, kā izskatās bildē. Pārējās – balta, citrondzeltena, divas sūnzaļas un divas zaļgansmilškrāsas (nesaprotu, kas tāš vispār par krāsām, kāpēc kāds tādas ir uztaisījis – atsevišķi tās katra izskatās pēc sū**, bet uz pārējo fona noder par klusinātāju).

Publicēja: Lauma | 2015-09-04

Pieci… pēdējie teikumi

Spīganas grāmatu blogā ir raksts/akcija par piecu grāmatu pirmajiem teikumiem. Jauks laika kavēklis, interesanti palasīt un tā, tomēr man viena no paliekošajām domām šī raksta sakarā bija arī “Kurš gan atcerās grāmatu pirmos teikumus?!” Es noteikti nē, un Spīgana arī raksta ko līdzīgu.

Bet es  atceros dažu grāmatu pēdējos (vai priekšpēdējos) teikumus, reizēm pat ar vajājošu dzīvumu. Varbūt tāpēc, ka reizēm pēdējais teikums mēdz būt atslēga uz visu, kas grāmatā bijis. Vai tāpēc, ka reizēm pēc pēdējā teikuma izlasīšanas tu paliec tāds apjucis, realitātei atņemts spoks, kas blenž nekurienē cauri šim pēdējam teikumam. Tāpēc, lūk, piecu grāmatu pēdējie teikumi tādā secībā, kādā es tās iedomājos.

Es pat varētu iet tik tālu un apgalvot, ka šie teikumi ir visnotaļ ikoniski un, ja attiecīgā grāmata ir zināma, tad pēc šiem teikumiem to var pat uzminēt.

Brīdinājums: Šie teikumi var lielākā vai mazākā mērā būt maitekļi. 5. punkta teikums nepārprotami ir maiteklis.

  1. “Viņa bija teikusi, ka nesaprot. Bet kurš ir teicis, ka iespējams saprast. Tas taču nav iespējams, bet kas gan mēs būtu, ja nemēģinātu.”
     
    Pjērs Ulovs Enkvists, Kapteiņa Nemo bibliotēka.* Manā izpratnē tā ir visas grāmatas esence, jo es mežonīgi nocīnījos ar tās lasīšanu un kaut jel kādas izpratnes ainas būvēšanu.
     
  2. “Iedams prom no Le Cirque des Revês rītausmas staros, tu domā, ka cirkā esi juties daudz vairāk pamodies. Tu vairs īsti nezini, kurā sētas pusē ir sapnis.”
     
    Erina Morgensterna, Nakts cirks. Pieci no rīta, ziemīgs, jau gaišs, un tā beidzas “es palasīšu dažas lapas pirms gulēt iešanas”.
     
  3. “Tikai divas ēkas nebija cietušas [kara laikā] nemaz – psihiatriskā slimnīca un dzemdību klīnika, galvenokārt tāpēc, ka tās atradās nedaudz ārpus pilsētas. Tajās tūlīt atkal visas vietas tika aizņemtas, un tā tas ir joprojām. Abas šīs iestādes vajadzēja pat stipri paplašināt.”
     
    Ērihs Marija Remarks, Melnais obelisks.
     
  4. “Roku rokā viņi aizgāja. Bet, lai kurp viņi ietu, lai kas ar viņiem ceļā notiktu, pašā Meža vidū, apburtā vietā, kāds mazs zēns vienmēr rotaļāsies ar savu Lāci.”
     
    Alans Aleksandrs Milns, Vinijs Pūks un viņa draugi.
     
  5. “Un es zinu, ka to spēju paveikt, jo viens pats devos uz Londonu un atklāju noslēpumu Kurš nogalināja Velingtonu?, un atradu Mammu, un biju drosmīgs, un sarakstīju grāmatu, un tas nozīmē, ka spēju paveikt itin visu.”
     
    Marks Hedons, Savādais atgadījums ar suni naktī.**
     

*) Tehniski pēc šiem teikumiem vēl seko daži… noskaņas radīšanai.
“Šonakt skaidrs laiks. Var redzēt zvaigznes, bet ziemeļblāzmas nav.
Kur tā pazudusi.
Tā tas bija, tā tas notika, tāds ir šis stāsts.”

**) Tehniski pēc šī teikuma vēl  seko pielikums ar pierādījumu teorēmai par trijstūriem. Arī noskaņas radīšanai.

Publicēja: Lauma | 2015-03-29

Karameļu saldējums ar kafiju

Kopš saldējuma mašīnas iegādes saldējums ir kļuvis par ideālo našķi – ļoti daudzi visnotaļ garšīgi saldējumi patiesībā ir redzucējami uz “paņemt kaut kādas sastāvdaļas, sablenderēt, ieliet saldējuma mašīnā”. Šī ir kārtējā improvizācija par tēmu, ļoti, ļoti salda.

Ēdiena tips: saldējums,
Roku ķēpāšana: tik, cik dabūt ārā kondensēto pienu no bundžas,
Avots: pašas izdoma.
Lasīt tālāk…

Publicēja: Lauma | 2015-01-29

Krāsaina adīta cepure ar šalli

Turpinot eksperimentus ar adīšanu vertikālās svītrās, uzadīju gabaliņu, kas, salikot galus kopā, kļuva par cepuri pie jau agrāk noadītas šalles (patentadījumā ar svītrainiem galiem). Mans šī brīža lielākais atklājums: ja cepurē ieada kokvilnas oderi, tad tā ir siltāka (jo divkārtīga) un nekož ausīs (jo kokvilna iekšpusē).

cepure un šalle

Pašadīta, krāsaina vilnas cepure kopā ar šalli, autors: Lauma

Publicēja: Lauma | 2015-01-29

Vienkāršās šokolādes putas/krēms

Šokolādes putām ir daudz dažādu recepšu un triku, kā padarīt tās stingras, gaisīgas utt. utjp. Bet izteikti vienkāršoti runājot, tā ir kausēta šokolāde (virs karsta ūdens, tam nepieskaroties, vai mirkoviļņu krāsnī, ideālā gadījumā nepārsniedzot 55C grādus, šokolāde vēlams tumšā, vismaz 65% kakao), kas samaisīta kopā ar putotām olām (ideālā gadījumā, baltums saputots atsevišķi, dzeltenums ar mazliet cukura atsevišķi, tad viss iecilāts kopā). Uz 100g tumšās šokolādes 1 ola (apmēram, bet šokolādi var arī vairāk). Pasniedz atdzesētu (labi, padzesētu) ar diezgan daudz uzputota putukrējuma. Cukurs gan olai, gan putukrējumam pēc garšas, atkarībā no šokolādes rūgtuma.

Tā nav superlieliska, superpareiza recepte, bet smagas darbadienas vakarā, kad viss ir slikti un gribas kaut ko burvīgu, kaut ko lielisku eksluzīvu tagad un tūlīt, tas, atšķirībā no daudz kā cita, ir paveicams dažu minūšu laikā. Mikseri gan vajag.

Publicēja: Lauma | 2015-01-02

Svītraina adīta šalle

Izmēģināju adīšanu vertikālās svītrās. It kā viegli adāmo rakstu sarežģa nepieciešamība vienlaicīgi ganīt daudzus, šajā gadījumā – septiņus, kamolus. Pozitīvais aspekts – pareizi mainot krāsas un saglabājot konstantu kamolu novietojumu, diegi tik cik sapinās turpvirzienā adot, tik pat atpinās atpakaļ adot.

Rezultāts man patika tik ļoti, ka gribēju nofotogrāfēt un nopublicēt, jo pašu objektu uzdāvināju kādam Ziemassvētkos. Vienīgais iespējamais eksemplārs, jo man beidzās vienas krāsas dzija. Garums ir tāds, ka īpaši nestiepjot var vai nu trīsreiz aptīt ap kaklu un saspraust vai arī tīt divreiz un atstāt galus ērti karājamies.

šalle

Pašadīta, krāsaina vilnas šalle, autors: Lauma

Older Posts »

Kategorijas