Posted by: Lauma | 2010-02-17

Aizrunāt deviņus mēmus

Šodien mājupceļā domājot par dažādiem sev pazīstemiem cilvēkiem un to, kā es viņus raksturotu, es sazinkā nonācu pie frāzes “aizrunāt deviņus mēmus” analīzes.

Kad sacītājs nesteidzās un pasaka garāk, tad viss ir skaidri – “aizrunāt(-ies) par deviņiem mēmiem” vismaz man asociējās ar situāciju, kad ir doti deviņi mēmie un desmitais – tas, uz kuru attiecina šo izteikumu, – pasaka ne tikai savu sakāmo, bet vēl arī to 9 mēmo vietā visu izrunā un izskaidro. Vai vismaz aizpilda laiku/runāšanas telpu tā, ka tiem deviņiem nebūtu vārdiņu, kur iespraust, šā vai tā.

Bet ja  īsi – “aizrunāt deviņus mēmus” – tad var gadīties arī tā, ka tie deviņi sākumā nemaz nebija mēmi (un varbūt pat bļaustijās kā traki), bet tas desmitais viņiem apskaidroja lietas tā, ka tie deviņi apklusa (nav būtiski, vai aiz brīnumiem, vai tāpēc ka beidzot visu saprata, vai tāpēc ka neko nesaprata). Un tad tā jau ir ļoti vērtīga spēja.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: