Posted by: Lauma | 2010-05-06

Pārejas vecums

Kad man bija 15 gadi, es biju pieaugusi. Kamēr citi ārdijās, es saglabāju zināmu devu saprāa un augstasinības. Es zināju, ka man nevajag atstāt iespaidu uz klases atzītāko puisi, jo viņš ir augtprātīgs (un iespējams arī, padumjš) ņirga, kas mani apsolūti nesaista. Es biju sevi apliecinājusi – es biju klasē no apņirgtā citādā tikusi līdz teju vai respektējamā citādā satusam un jutos lepna ar sasniegto. Es zināju, ka man ir pietiekams daudzums talantu vai talantiņu, lai vismaz kaut kas no tā visa man palīdztu nākotnē nodrošināt iztiku. Es zināju, ka man ir dots viss nepieciešamais visnotaļ lieliskai dzīvei, ja vien pati to nesabojāšu, piemēram, ar neadekvātu alkohola pateriņu. Es jutos diezgan droša, ka nesabojāšu vis!

Kad man bija 18 gadi, es biju ne tikai pieaugusi, bet vēl arī neparasti laimīga. Jo vēl bez visām augstāk uzskaitītajām zināšanām zināšanām nu es zināju arī to, ka ir cilvēki, kas ir man līdzīgi un starp kuriem es iederos nevis vienkārši tīri labi, bet tiešām lieliski!

Tagad es vairs neesmu pieaugusi. Man ir visa mana dzīve – katra diena no rīta līdz vakaram, es varu darīt ar to visu, ko es gribu (cik tāl daļu laika es atvēlu savas pārtikas-iztikas nodrošināšanai) un es garlaikojos. Viegli atminamie sapņi ir tāli un šobrīd absolūti nesasniedzami, savukārt pārējie pazūd un paslēpjās aiz dažādiem “man nav laika” bubuļiem, bakalaura darbiem un ko tik vēl nē. Un rezultātā laiks veseliem mēnešiem pazūd neiazķerdamies atmiņā. Es nemāku šo laiku interesanti aizpildīt. Es nemāku uzņemties atbildību par sava laika jēgpilnu un aizraujošu izmantojumu.

No visām grūtībām un apgūstamajām lietām, ko es sev jel kad esmu prognozējusi (nu, piemēram, sākot dzīvot viena, es nojautu, ka tas, ka es nemāku nedz skaitīt naudu, nedz gatavot ēst, var radīt problēmas), šī ir visnegaidītākā.

P.S. Interesenti, ka arī daļa manu draugu ar kaut ko līdzīgu sastopās (vismaz tā izskatās). Tikai viņiem tas ir katram galīgi savādākā mērcītē.

P.P.S. Pirmais solītis, lai gan mazs tomēr problēmas risināšanai – ejot ārā no mājas, ņemu līdz grāmatu, ko lasīt garajos pārbraucienos.


Responses

  1. Jup. (Izņemot to garlaikošanās daļu. Un ļoti taisnība par to citu mērcīti.)


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: