Posted by: Lauma | 2010-08-13

Laimes meitiņa

Kur zaļa zāle, tumša nakts,
Kur migla rokām maigām,
Kur, laimes bērnus meklējot,
Ikdienas Laime staigā.
/M.Zālīte./

Klausoties beigu dziesmu no filmas par Sprīdīti, atcerējos un nolēmu pierakstīt.

Laimei bijusi viena pati meita, vienīgais bērns, un viņa to ļoti mīlējusi. Tomēr kaut kā gadījies, ka ļauni cilvēki Laimes meitiņu nolaupijuši un aizveduši prom, viņa pazudusi un, lai kā Laime meklētu, tomēr savu meitu atrast nevarējusi.

Tā nu Laime staigā pa visu pasauli viņu meklēdama. Laimei ir tikai viena pati acs, un tā pati galvas virspusē , tāpēc katru cilvēku, ko viņa satiek, tā paņem rokās un paceļ augšā, lai varētu apskatīt. Un, kad izrādās, ka tā nav viņas meitiņa, Laime cilvēku atkal noliek zemē un meklē nākamo. Tā Laime staigā vēl šo baltu dienu pa pasauli. Citu patur ilgāk, lai rūpīgi nopētītu, citu paceļ vien nelielu gabaliņu, jo ātri saprot, ka nav īstais, citu paceļ vairākkārt. Bet cilvēks, kamēr atrodās Laimes rokās, ir ļoti, ļoti laimīgs.

Man to stāstija vecmamma, bet M.Zālītei šis stāsts, acīmredzot, arī ir zināms. Citur gan neesmu dzirdējusi.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: