Posted by: Lauma | 2011-01-07

Kāpēc saldumi?

Kaut kad naktī starp vieniem un trijiem, mīcīdama sasmalcinātas pistācijas kopā ar cukuru, es pārdomāju jautājumu: “kāpēc tieši saldumi? turklāt tik maniakālā diennakts stundā?!”

Nevarētu teikt, ka prasme pagatavot medus torti būtu ikdienas nepieciešamība (mans darbs nav saistīts ar kulināriju ne vismazākajā mērā). Kad es vienreiz mammai teicu, ka manas pavārprasmes nav vēl attīstijušās tik tāl, lai no tām sakomplektētu trīsēdienu pusdienas, viņa mīļi pavīpsnāja un teica “Nu, jā, trīs ēdieni no kūkām būtu smagi!”.

Lai gan es esmu ārkārtīgs meduslācis (tiem, kas nezina – sk. I.Ziedoņa “Lāču pasaku”; manā ģimenē ir arī mušu lācis), tomēr man tie regulāri mēdz pieriebties, tāpēc prasme gatavot steiku manu dzīves kvalitāti noteikti uzlabotu vairāk.

Tad kur ir cēlonis?!

Atbilde izrādijās negaidīti vienkārša. Kad es biju maziņa, mana mamma strādāja maiņu darbu universitāte – dažas diennaktis nedēļā viņa uzmanīja mainfreimu, bet pārējā laikā darbojās pa māju – šuva, adīja, tamborēja, gatavoja ēst. Bet tā kā saldumi viņai īpaši pie sirds negāja, tad tortes tika gatavotas tikai pa svētkiem. Piemēram, uz manu dzimšanas dienu. Vai uz mammas dzimšanas dienu. Vai citos diezgan retos gadījumos.

Sasmalcināti rieksti, mandeļu esence, citronu miziņas, kūstošs medus… un pat tik vienkārša lieta kā kviešu milti smaržo tā īpaši mājīgi, tā it kā rīt būs ļoti gaiša, ļoti saulaina diena, kurā ar garantiju notiks kaut kas ļoti labs.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: