Posted by: Lauma | 2011-04-19

Obligātā literatūra

Kad Kibrika ieminējās, ka Orvela 1984 klasificē kā šausmeni, pirmajā brīdī apjuku, bet pēc tam sapratu, ka – jā, tam ir nopietns pamatojums. Man ir apmēram pusotrs plaukts grāmatu, ko es laiku pa laikam mēdzu pārlasīt – Galma ārsta apmeklējums, Pēdējais elfs, Mana ģimene un citi zvēri, Meistars un Margarita utt., esmu no cilvēkiem, kas labprāt atkārtoti lasa grāmatas, atgriežās pie iemīļotajiem varoņiem (vai reizēm pasaulēm vai noskaņām), lai kādu sižeta pagriezienu izdzīvotu vēlreiz. Taču es neticu, ka jel kad no laba prāta pārlasīšu Dzīvnieku fermu un jo īpaši 1984. Pārāk šausmīga.

Tomēr nepārprotiet mani. 1984 ir lieliska, es pat teiktu, ģeniāla grāmata – spilgtu, savarīgu ideju tā izklāsta asi, precīzi un nepārprotami. Grūti palikt vienaldzīgam. Es toreiz viņu izlasīju, lai uzlabotu savu “labās meitenes tēlu” savās acīs – visi inteliģenti cilvēki tak ir to lasījuši! Vispār diezgan muļķīgs pamatojums, lai kaut ko darītu, bet es ne mirkli nenožēloju ne laiku, ko tērēju šīs grāmatas lasīšanai, ne faktu, ka esmu viņu izlasījusi.

Kāds tam sakars ar obligāto literatūru un skolu? 1984 es izlasīju, jo tā bija vajadzīga skolai, bet šeit es to piesaucu kā salīdzinoši labi zināmu piemēru, lai parunātu par… Blaumani.

Nelasīšu es otreiz Blaumaņa noveles, man nepatīk tie depresīvie tēli un skumīgās beigas. Bet objektīvi runājot, Blaumanis bija sasodīti labs psihologs. Atmetam nost veclaicīgos apstākļus, kas varbūt mūsdienu skolēnus neinteresē (šķiet, zināmākais  no veiksmīgajiem šādas apstākļu atmešanas piemēriem ir elegantā un seksīgā filma “Cruel Intentions”, kas uzņemta pēc 18.gs. sarakstīta franču romāna), un ko mēs dabūjam? Tiešu un ne gluži patīkamu konfrontāciju ar ļoti raksturīgiem cilvēku uzvedības modeļiem. Kaut vai tā pati “Nāves ēnā” – Birkenbaums ar sīko Kārlēnu auklējās, auklējās, palīdz viņam kā nu spēdams, un lasītājs pierod pie viņu draudzības… Un, ak, šoks lasītājam, Birkenbaums par Kārlēnu dzīvību beigās tomēr neatdod, kamēr fonā viens tēvs savu dēlu gan pierunā glābties viņa vietā. Pārlasīt nav patīkami, bet, klau, nopietni, vai tiešām cilvēki reālajā dzīvē tā pa labi, pa kreisi savas dzīvības kāda vietā atdod?! Pat orgānus ziedot, it īpaši cilvēkiem, kas nav ģimēne, mīļotais utt.  ir psiholoģiski grūti, un bieži vien tā arī nenoziedo, a mēs te omulīgā klases telpā filozofējam, ka, re cik slikti, Birkenbaums neizglāba Kārlēnu. Noveles sižeta attīstība ir talantīgi konstruēta tā, lai lasītājam maksimāli spēcīgi “iespertu” ar šo dillemu, un liktu kaut nedaudz aizdomāties. Patiesībā tas, ka “Nāves ēnā” atstāj nelādzīgu pēcgaršu, ir pamatojums tam, ka tā ir tiešām labi uzrakstīta.

Lai gan skolā bija arī obligātā literatūra, kas man galīgi, galīgi nepatika (Mērnieku laiki), tomēr par lielo vairumu es esmu sasodīti iepriecināta, ka es to izlasīju. Taisni tāpēc, ka tā nav literatūra baudai, bet literatūra pārdomām un savas filozofiskās pārliecības veidošanai un nostiprināšanai. Tagad nedaudzajos brītiniņos, ko izdodās veltīt grāmatām, gribās atpūsties, un piespiest sevi šādi intelektuāli izglītoties, lasot smagas grāmatas, ir grūti. Man ir žēl, ka obligātās literatūras sarakstā nebija Brave New World, par tās eksistenci uzzināju daudz vēlāk un tagad galīgi neatrodu laiku to izlasīt.

Ja ne obligātā literatūra, es šīs smagās grāmatas tā arī nemēģinātu lasīt un par to visu, ļoti iespējams, nekad neiedomātos. Kas es būtu, ja nedomātu ne druskas ne par sabiedrības uzbūvi, ne par psiholoģiju vai valsts uzbūvi, ja cilvēkus dalītu labajos un sliktajos un sodītos, kāpēc pasaule mani apbižo?

Es esmu ļoti pateicīga, ka man bija literatūras skolotāja I.Upeniece, kas mācēja un gribēja tādam gīkam kā man ierādīt, ka literatūrā var būt kas vairāk nekā tikai “patīk/nepatīk” un atpūta.


Responses

  1. Atceros, kā vidusskolā mūždien lādējos par obligāto literatūru, jo gribēju lasīt ko citu, ne to, ko uzspiež, bet tagad esmu pateicīga, ka šīs grāmatas esmu tomēr izlasījusi: kaut vai tādēļ, lai man būtu priekšstats par tām (un inteliģentās sarunās nav jāstāv maliņā, haha).
    Blaumanis gan man patika. To diemžēl nevarētu teikt par Raini un Aspaziju, ko, protams, lit. skolotāja cēla gandrīz Dieva un viņa sievas vietā.

  2. Par izmēģinājuma trusīti ņemot Raiņa “Galu un sākumu” mēs mācījāmies analizēt dzeju. No katras nodaļas izlases kārtā čupiņu dzejoļu, katram dzejolim tēmu un galvenās idejas (dažiem arī plašāku analīzi), tālāk nodaļas galvenās idejas, grāmatas strukturālo uzbūvi, ideju attīstību cauri grāmatai… Nedaudz pievienojot no skolotājas vēsturisko pastāstiņu, kādas kolīzijas tobrīd Raini vajāja, tā analīze sanāca tāda, ka Da Vinči koda atminēšana viņas priekšā nobāl.

    Nav tā, ka man Rainis būtu supermīļš, bet tas toreiz bija ārkārtīgi lietderīgi un es daudz ko iemācijos – sākot vidusskolu es pret saistītā valodā rakstītiem tekstiem biju, maigi izsakoties, skeptiska😀

    Īpatnēji, ka dzejoļus, kas mani kaut kā uzrunā, es tik spēcīgi analītiski iztirzāt nekad neesmu varējusi.

  3. Es gan “1984” par šausmeni nesauktu. Šausmenes paredzētas, lai baidītos (galvenokārt no pārdabiskiem briesmoņiem, bet te var pieskaitīt trillerus ar maniakiem, kuru parādīšanos cilvēks īsti nevar novērst). Antiutopija brīdina, kā var notikt, ja mēs turpināsim darīt to vai šito, un tai vajadzētu izraisīt nevis bailes, bet drīzāk vēlmi rīkoties, nepieļaut vides degradāciju, sieviešu tiesību atņemšanu vai tamlīdzīgi.
    Starp citu, man ir patikušas visas pirmajā rindkopā uzskaitītās grāmatas, izņemot “Pēdējo elfu”, kam spēju izlasīt tikai dažas pirmās lappuses.

  4. Vispār man arī bija ļoti grūti tikt pāri pirmajām pēdējā elfa nodaļām, bet tad aizrāva:)


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: