Posted by: Lauma | 2011-11-20

Cirks bez naudas: peles

Šorīt mums bija piedzīvojums.

Mamma kopās pa istabu, savāca šādas tādas mantas, kas jāaiznes uz bēniņiem, un pie viena paprasīja, lai tētis nones maisu ar zābakiem, kas pa vasaru glabājas tajos pašos bēniņos. Tētis visu vārds vārdā tā arī izdara – bez lielas domāšanas maisu ar zābakiem ienes istabā un dod mammai. Kamēr mamma vēl meklē vārdus, tikmēr no maisa izlec pelēkā pele un aizskrien paslēpties aiz skapja.

Seko neliela kliegšana, lamāšanās (mamma pieprasīja, lai tētis nes zābakus tūlīt ārā, jo tur var būt vēl peles, tētis atkliedza, ka viņš to nevarot) un mamma, saķērusi zābaku maisu, metās pa durvīm ārā. Priekšnamā uz mammu sāk skatīties divas tumšas, apaļas acis, un uz lieveņa uz visām pusēm izskrēja vēl trīs peles.

Kad maiss bija nolikts uz lieveņa, mamma atgriezās istabā visnotaļ depresīvā garstāvoklī: “Tagad mums tas viss būs jāpārkrāmē… Mums paies visa diena… Turklāt uz Rīgu to visu aizvest mēs šā vai tā nevaram… Ak.” (Kopš remonta mājā iekšā vairs peles netiek, tāpēc te masveidā ir savairojušās visādas peļu nedrošas mantas. Peles grauž visu, smirdīgi čurā un pārnēsā slimības. Doma par jaukiem, apaļiem caurumiem baltajās sienās arī nešķita valdzinoša.) Tētis palēnām taisījās uz pilsētu pēc žurku indes. Māsa 2-3 reizes ierosināja, ka mēs to peli varētu noķert, bet mamma iebilda, ka mums tas ne mūžam neizdosies.

Tad pele izlīda no skapja apakšas, apmeta līkumiņu pa istabas vidu un apjukusi ielīda zem skapja atpakaļ. Mēs sabruņojāmies ar bļodām, aizvērām durvis uz pārējām istabām un metāmies viņu ķerstīt.

Mēs bijām 4, pele – viena, bet viss ievērojami liecināja pelei par labu, ar nosacījumu, ka viņa nedabūs infarktu aiz izbailēm. Mamma (pēc mana ieteikuma) ar tauriņunābolķeramā tīkliņa palīdzību noķēra pagultē vienu sapuvušu ābolu. Pele pārvācās zem viena dīvāna un vēlāk zem otra dīvāna, līdz beidzot man radās glābjošā doma, ka mēs taču varam izdzīt viņu ārā no mājas! (Tobrīd es par to neiedomājos, bet tas atrisināja arī problēmu, vai viņu vajadzēs nogalināt, kā un ko darīt ar līķi.)

Fiksi uzcēlām provizorisku ķeblīšu barikādi istabas vidū, lai mazāk iespēju atgriezties, atvērām koridora durvis un ārdurvis, un klaigādami, bļauŗodami bakstījām ar tauriņķeramo tīklu zem dīvāna. Pele devās ārā pat neapmaldoties koridorā esošajā apavu grēdā.

Mēs, iepriecināti, ka nebūs jāevakuē puse iedzīves, sākrāmējām atpakaļ vietās bļodas un mēbeles, savukārt pele, laimīga, ka 4 rijīgie tipi nav viņu saplosījuši, devās salasīt kopā savu ģimeni. Tētis tika atsaukts atpakaļ no žurkindes misijas, pirms paspēja pat izbraukt. Viņš cita starpā pastāstīja, ka pakratījis uz lieveņa maisu un no tā izskrējušas vēl divas peles.

Pēc sīkākas izpētes izrādījās, ka manā biezajā ziemas, darba zābakā brālis atstājis iekšā vilnas zeķi, kuŗā tad arī tikusi ierīkota augstākās klases peļu miga. Iespējams, ka man vajadzēs jaunus zābakus.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: