Posted by: Lauma | 2012-02-02

Par zinātniekiem un biznesu

Globālajā čivinātavā līdz manām kuslajām ausīm nonāca daļēji pārspriedumi par inovācijām: ka Latvijai vajadzīgi inovācijās balstītas biznesa idejas, ka jāattīsta zinātnes un biznesa pasaules sadarbība, un tā tālāk.

Pilnīgi piekrītu, Latvijā zinātnes sadarbība ar biznesu ir traki vāja un sistēma, kas to mēģina atbalstīt — pakliba. Nu, piemēram, modelēšanas rīks GRADE. Bija inovatīva ideja, iespēja, varējām dabūt otru Microsoft nē, bet otru Kaspersky gan. Reāli tā īsti nenotika. Es kā utopiste līdz galam nepiekrītu savas IT paziņas vērtējumam, ka tie ir zemē nosviesti 10+ cilvēkgadi, bet nu no šīs idejas varēja iegūt vairāk.

Netaisos kritizēt Latvijas sistēmu vai cilvēkus, kas to uztuŗ, tikai vienu pašu ideju. Ideja “zinātniekiem ir vairāk jārūpējas, lai viņu idejas nonāktu biznesa apritē” ir SLIMA.

Labs zinātnieks — tas ir reti sastopams talants, un, kā jau visas labās lietas, arī šo sabiedrība mīl glorificēt līdz pat absurdam. Ja kāds ir zinātnieks, tas nenozīmē, ka viņš ir cilvēks-orķestris. Atsevišķos gadījumos zinātniekiem mēdz piemist arī spēcīgi organizatoriskie vai uzņemējdarbības talanti, taču tie ir izņēmumgadījumi, nevis likumsakarības. Starp citu, viens no drošākajiem veidiem, ka nokaitināt mani, ir pieprasīt, lai es galvā ātri veicu patvaļīgas matemātiskas darbības ar daudzciparu skaitļiem — man taču ir ar matemātiku saistīta datoriķa izglītība, kā es to varot nevarēt? A vot, varu nevarēt. Es nezinu no galvas reizrēķina tabulu, kad man vajag, es katru reizi pārrēķinu, piemēram 7 x 8 = 3 * 8 + 4 * 8 = 24 + 32 = 56. Un tas man nekādi nav traucējis būt vienai no spēcīgākajiem studentiem savā studiju kursā… Jo tās ir divas dažādas lietas — prast rēķināt un prast izdomāt algoritmu!

Ar zinātniekiem tas pats — sabiedrība piekaŗ birku “viņš ir gudrs”, ar to domājot “viņš māk visu”. Bet reāli paanalizējot, ko mēs par šo cilvēku atrodam? Viņš māk angļu valodu, viņam ir publikācijas tādos un tādos starptautiskos izdevumos, viņu interesē zinātnes apakšjomas X, Y, Z. Lūdzu, kur jūs viņa CV redzat rindiņu “bilancspējīgs grāmatvedis”? Kuŗa no viņa publikācijām liecina, ka viņam ir kaut mazākā sajēga biznesa vīziju sastādīšanā vai tirgus pētījumu izstrādē vai personāla izlasē?

Labi, pieņemsim, ka mēs atlasījām to zinātnieku daļu, kam ir uzņemējdarbībai nepieciešamie talanti. Biznesmeņa diennakts ir 24h gaŗa, zinātnieka diennakts arī ir 24h gaŗa. Vai zinātnieka, kas papildus nodarbojas ar savu ideju attīstīšanu biznesa vidē, diennakts ir 48h? Būtu forši. Bet realitātē laiks, ko zinātnieks velta biznesam, tiek atņemts vai nu viņa privātajai dzīvei, atpūtai un bērniem, ja viņam tādi ir, vai arī zinātnei. Lai gan dižākie atklājumi reizēm rodas no vienā acumirklī dzimušas iedomas, tomēr šādas iedomas dzimst tikai labi sagatavotā augsnē. Lasītās grāmatas, apmeklētās konferences, informācija par blakus nozarēm, savāktie dati, pat vairākus gadus veiktā datu analīze — tās visas ir lietas, kas sarežģītā maisījumā veido augsni, kuŗā rodās dižās teorijas un starptautiski citētie raksti. Runā, ka esot profesijas, kuŗās darba diena ilgst 8h un darbu uz mājām nenes. Varbūt, bet noteikti ne aizrautīgo zinātnieku gadījumā.

Līdz ar to, ja mēs gribam maksimāli efektīvi izmantot Latvijas ierobežotos smadzeņu resursus (un šādi mērķi tiek skandēti visās malās!), tad zinātniekiem ir jāļauj nodarboties ar to, ko citi nevar — ar zinātni! Un biznesa un/vai birokrātijas cilvēkiem, kuŗu Latvijā ir ievērojami vairāk (un kuŗus arī apmācīt ir daudz vieglāk un ātrāk), ir jāapkalpo zinātnieki. Nevis otrādi.

Ja mēs gribam celt Latvijas konkurētspēju, tad no likumiem un iepirkumiem ir rūpīgi jāizravē ārā visi “projekta vadītājam jābūt ar doktora grādu atbilstošajā jomā”, “projekta vadītājam jābūt ar 3 publikācijām Thomson-Reuters datubāzēm pēdējā gada laikā”, utt. Nē. Cilvēkam ar šīm īpašībām ir jāsēž labratorijā, kodolreaktorā, pie sava datora vai jābrien pa neskartajiem džungļiem, nevis katru mēnesi jāgana rokā velnzinkādi timesheet-i Eiropas projektiem vai VID-am vai sazinkam. Piemēram, A.Ambainis, zinātnieks ar pasaules vārdu – man liktos, ka viņam optimāli būtu sēdēt un domāt teorēmas, un brīvajā laikā palasīt kādu lekciju studentiem.  Ambainis mums ir viens, kamēr dažādus administratorus varētu atlasīt krietni vairāk.  Tomēr realitāte ir savādāka, jo tieši viņa slavenais vārds ir traki pieprasīts dažādu ES projektu konkursos.


Responses

  1. Īsā atbilde – protams, biznesa džekiem jādara savas lietas un zinātniekiem savas, taču atslēgas vārds ir iedziļināšanās/izpratne, t.i. zinātniekam nevajag darīt visu, bet jāsaprot koncepts un jādzīvo līdzi biznesam. Tāpat arī otrādāk, biznesmenim jāsaprot un jāiedziļinās “neinteresantajās”/grūti saprotamajās lietās.

    Garā atbilde – vienpusējs raksts un ar tādu domāšanu mēs nekur tālu netiksim. Ir jāsaprot pāris lietas:
    – ES fondu nauda un valsts iepirkumi ir ļaunums nevis bizness, tāpēc lūdzu nejaucam vienā katlā biznesu un birokrātiju. Ja ir vēlme runāt par birokrātiju, tad piekrītu, tas ir absurds, ka talantīgam cilvēkam jānodarbojas ar formālām lietām, kas nu nekādīgi nepienes pievienoto vērtību.
    – Rakstā nievājoša attieksme pret vadībniekiem. Jā, es saprotu, ka LV katru gadu ražo dauzskaitlīgu armiju ar tiem, bet realitātē labu vadītāju ir ļoti maz. Un ar labu vadītāju es nedomāju tādu, kas prot aizpildīt ES fondu veidlapas.
    – Nav tāda jēdziena “uzņēmējs apkalpo zinātniekus”. Ir jāsadarbojas ar līdzvērtīgu (!) attieksmi.
    – Zinātnieks var izstrādāt savu jauko, mazo, spīdīgo lietiņu un tas ir forši, bet ar to nepietiek, lai pelnītu naudu. Prasmes atrast tam konkrētu tirgu, nodrošināt finanses, pārdot ir ļoti svarīgas. Tāpat zinātniekiem ir raksturīgs koncentrēšanās uz pašu izgudrojumu nevis reālu cilvēku, kuram to vajadzēs, tāpat izgudrojumu bezgalīgi uzlabo. Prātīgs vadītājs saprot, kam to vajag un kad to pārdot.
    – Uzņēmējam raksturīgi, ka nesaprot līdz galam ideju, it īpaši ja tā ir tehniski sarežģīta. Šeit nepalīdz arī daiļrunāšana. Esmu redzējis tādus gadījumus un ir drausmīgi. Un ir ļoti reti novērojams (bet ir) netehniska cilvēka prasme iedziļināties tehniskās lietās.
    – esmu uzstājies uzņēmējdarbības+zinātnes forumā. mani novērojumi – uzņēmējs un zinātnieks LV nesatiekas un pat ja satiekas, tad vienkārši nesaprot viens otru. Uzņēmējs tāpēc, ka nesaprot ideju. Zinātnieks tāpēc, ka iekoncentrējies uz saviem ES fondiem un to redz kā vienīgo iespēju attīstīt savu ideju.

  2. Ideja “zinātniekiem ir vairāk jārūpējas, lai viņu idejas nonāktu biznesa apritē” ir SLIMA
    Kāpēc slima? Man kā nodokļu maksātājam apsolūti nav vajadzīgs “ES fondu naudu un valsts iepirkumu bizness”, kad zinātnieki tik raksta papīrus bez jelkādas atdeves.
    OK viņi tur 10 gadus pēta kaut ko, maksā nodokļus, beigās izpēta nevienam nevajadzīgas lietas, vai jau zināmas. Tādu projektu LV ir pārpārēm – kur zinātnieks sēž savā čaulā un pēta fig zin ko – lietas kas nekad nenesīs augļus tautsaimniecībā – piem. faktora X ietekme uz nodarbinātību rajonā Y un tad otrs džeks sāk pētīt X ietekme uz nodarbinātību rajonā Z utt un bez gala, maina tikai mainīgos.

    OK , ja nauda nāk no ES ļoti labi, tad tas ir bizness naudu (nodokļu veidā) dabūn valsts. Bet ja finansētājs ir LV – tad tikai izsviež naudu.

    uzņēmējs apkalpo zinātniekus – uzņēmēji jau viņus apkalpo, kur tad tā nauda pētījumiem, algām rodas? LV nav daudz zinātnieku, kas kaut ko ir nopelnījuši (nevis tupa nauda piesaistījuši)

  3. Raksts ir vienpusējs, piekrītu. Ne brīdi nepretendēju uz IZM iesniedzamu pārmaiņu plānu, man vienkārši sāpēja šī viena konkrētā galējība, ar kuŗu pēdējā laikā esmu neadekvāti daudz saskārusies un kuŗu turpinot attīstīt mēs nenonāksim nekur citur kā vien labi dziļā grāvī.

    Savukārt biznesam un ES fondu apguvei konkrētās galējības kontekstā ir divas būtiskas līdzības: 1) ja ar to masveidā nodarbojas zinātnieks, tad laika pašiem pētījumiem viņam nepaliek, 2) tās abas ir lietas, kuras zinātnieki var nemācēt un bieži arī nemāk.

    Kopsummā, protams, atliek piekrist Shmikucim — galvenais ir iedziļināšanās un balanss – ideālajā pasaulē biznesa cilvēki organizē biznesu, zinātnieki izdomā idejas, un abas šīs cilvēku grupas maksimāli cieši komunicē.

    Par nievājošo attieksmi pret valodniekiem pret vadībniekiem — atvainojos, tā nebija domāts. Es gan šorīt ar vēsu galvu pārskatīju, ko esmu uzrakstījusi un nekā aizvainojoša tur neredzu — vien apgalvojumus, ka vadībnieku ir vairāk kā labu zinātnieku un ka biznesa aparātam nepieciešamos cilvēkus varētu būt vieglāk apmācīt. Nekur neesmu teikusi, ka katrs, kas pabeidz LU vadībnieku fakultāti ir labs vadītājs, vai ka vadībnieki ir kaut kas slikts pēc definīcijas… Ja cilvēki prot lietas, kuras es neprotu, tad par to viņi izpelnās zināmu devu manas cieņas.

    Zinātnieks var izstrādāt savu jauko, mazo, spīdīgo lietiņu un tas ir forši, bet ar to nepietiek, lai pelnītu naudu. Prasmes atrast tam konkrētu tirgu, nodrošināt finanses, pārdot ir ļoti svarīgas. Tāpat zinātniekiem ir raksturīgs koncentrēšanās uz pašu izgudrojumu nevis reālu cilvēku, kuram to vajadzēs, tāpat izgudrojumu bezgalīgi uzlabo. Prātīgs vadītājs saprot, kam to vajag un kad to pārdot.

    Bingo! Zinātnieks visbiežāk nebūs tas, kas saprot, kur un ko vajag pārdot, jo viņš to vienkārši nemāk. Tam ir jāpiesaista prātīgs vadītājs, nevis jāmēģina zinātnieku uzdot par prātīgu vadītāju, kad viņš tāds galīgi nav. Par to jau arī bija mans raksts.

  4. Savukārt k varu teikt, ka pasaulē, kurā zinātnieki neko vērtīgu neizdomā un no viņiem nekāda labuma nav, šī problēma, protams, nav aktuāla.

    http://runa.ailab.lv/tts2/, http://www.lu.lv/terra2/raksti/t/5361/, http://www.tezaurs.lv/sv/, Latvijā tiek no mākslīgajām šķiedrām garavotas asinsvadu protēzes, LUMII Reālā laika sistēmu labratorija ir apgādājusi radio Brīvā Eiropa galveno studiju kompleksu ar radiostudijas iekārtām, laikam sadarbībā ar Axia, utt. utjp.

  5. Es gan, protams, esmu redzējusi arī pietiek.com un neloloju cerības, ka visi pētījumi ir pardodami vai kaut aptuveni jēdzīgi.

  6. “10+ cilvēkgadi” – ja tas domāts par GRADE, tad tie bija 100+ vai 200+ cilvēkgadi! un no šīs idejas IR iegūts daudz vairāk – jaunās paaudzes rīku būves platforma, OWLGrEd u.c. rīki!

  7. k: “LV nav daudz zinātnieku, kas kaut ko ir nopelnījuši (nevis tupa nauda piesaistījuši)” –😀

    Kad zinātnieks sāk domāt par peļņu viņš maina savu lomu un kļūst par uzņēmēju (lomas, protams, var mainīt kaut 2x dienā, bet tās vienalga ir 2 dažādas lietas).

    Pieklājīgas naudas (īpaši ES naudas) piesaistīšana ne tuvu nav tupa padarīšana!


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: