Posted by: Lauma | 2013-06-15

Studijas, I daļa

Ierosinājums čivinātavā atsvaidzināja manu domu īsi piefiksēt pārskatu par studiju procesu LU Fizikas un matemātikas, vēlāk Datorikas fakultātē. Pastāstiņš būs 3 daļās, katra daļa par 2 gadiem. Vai arī garāks, ja man ies ļoti lēni ar rakstīšanu. Piemēram, šo nodaļu atradu bloga arhīvos 512 dienas aizmirstu.

Šoreiz par 1. un 2. kursu. Pēc tam  man formāli bija iespēja saņemt pirmā līmeņa programmētāja diplomu. Tā kā es nežēlīgi (mēnesi vai vairāk) biju nokavējusi to brīdi, kad jāiet pie Ārijas parakstīties, lai mani pārceļ uz programmu, kurā to diplomu dod, tad, kad nu beidzot es tur aizvilkos, Ārija uz mani stipri dusmojās. Es teicu “nu labi, tad neko” un devos prom. Ārija apjukusi pārjautāja: “Tad jums to diplomu nevajag?!”, es godīgi atbildēju “Nē” un problēma bija atrisinājusies. A kam man tādu diplomu, kas ļauj kāda auzraudzībā darīt vidēji sarežģītus darbus, es toreiz jaunības maksimālismā padomāju. Šodien nenožēloju. Mēs kursā bijām 5 vai 6 tādi, kas nepaņēma tos diplomus.

1.semestris

Algebra (A)

2005.gada rudenī 2kp,
lekcijas: Juris Smotrovs.

Determinanti, matricas un lineāras vienādojumu sistēmas. Pēc tam kompleksie skaitļi un nelielas kripatiņas polinomu algebras.

Pasniedzējs talantīgs un  stāstīja patiešām labi (starp citu, ārkārtīgi labi konspekti!), bet visnotaļ sausā gārā. Savukārt aditorija ar vairāk kā simts vidusskolu tikko pabeigušiem zaļknābjiem, kas masveidā visi gribēja dzert un drāzties, nevis mācīties algebru, absolūti nespēja viņu novērtēt. Tikai daudz vēlāk sapratu, cik komplicētus izvēles kursus šīs pasniedzējs lasa, piemēram, maģistrantiem.

Determinantu jēgu uztvērusi līdz galam neesmu vēl jo projām, bet, ja es būtu toreiz iemācījusies sareizināt matricas, nekļūdoties 17 reižu, tas man vēlāk tiešām būtu noderējis. Tagad es šo trūkumu vismaz esmu iemācījusies kompensēt ar Octave palīdzību.

Mani vēl jo projām dzelteno lapu stilā ziņkāro jautājums, cik valodas šis pasniedzējs prot — toreiz tā arī nevienojāmies, vai mums ir pietiekami daudz datu, lai klasificētu viņu par poliglotu, vai nē.

Kursā bija laikam 2 mājasdarbi un daži kontroldarbi  — visi ar salīdzinoši paredzamiem uzdevumiem.

Rezultāts: 9.

Nozares angļu valoda (A)

2005.gada rudenī 2kp,
lekcijas: Natālija Orupa.

Angļu valoda datoriķiem.

Skolas laikā jutos pilnīgi pārliecinājusies, ka valodas ir kaut kas tāds, ko es nevaru un mācīties negribu, un augstskolā vienkārši turpināju nīst valodu apmācības pasākumu kā tādu, lai gan apzinājos, ka vispār man to angļu valodu vajadzēs. Ko no manis grib, tā arī nesapratu, lasījām kaut kādus tekstiņus un kursa biedri ņirgājās par pasniedzējas akcentu. Viens no diviem pirmā semestra kursiem, kurā mēdzu bastot lekcijas.

Rezultāts: 9.

Datoru tīkli I (A)

2005.gada rudenī 2 kp,
lekcijas: man šķiet, ka Ivars Reņģe.

Kurss pēc CISCO NetAcad 1.kursa materiāliem. Saturs — īsais izklāsts par OSI slāņoto tīkla modeli un nedaudz par to, kas ir UTP kabeļi, rūteri un habi.

Šajā kursā es iemācījos angļu valodu un uzkniebu, manuprāt, vienīgos kabeļus savā mūžā. Lai gan nesen Kirils pieķēra mani, ka kaut kādu elementāru lietu par tīklu darbības principiem es jau sen kā esmu aizmirsusi, tomēr praktiski visas zināšanas par tīklošanu, ko es šobrīd “tas jāzina katram inteliģentam cilvēkam datoriķim” ietvaros kaut nedaudz apjaušu, balstās šajā kursā.

Katru nedēļu bija jāizlasa viena nodaļa CISCO materiālos angļu valodā (izklāsts vienkāršā, labā valodā) un jānokārto 11 jautājumu testiņš. Beigās lielais tests un praktiskais eksāmens — iedod tev datoru, vadus, maiņas tīkla kartes, ja nu savajagās, pasaka kādas adreses jāsarēķina un tev jāpanāk, ka uz tā datora “iet internets”. Tā arī nesapratu, kā es šito dabūju gatavu, jo kamēr citi mainīja tīklenes, tikmēr es sarēķināju adreses, pamēģināju, ka neiet… aizgāju, aizmugurē pakustināju vadus, pārrēķināju adreses (sanāca tādas pašas)… ko darīt tālāk, krist panikā laikam nebūtu optimāli?… un internets pēkšņi gāja.

Rezultāts: 9.

Operētājsistēmas I (Bs, obligāts)

2005.gada rudenī 2 kp,
lekcijas: Artūrs Žogla.

Windows XP no lietotāja/administratora skatu punkta, t.i., tikai un vienīgi par to, kā to lietot, nevis kā tas ir uzbūvēts.

Salīdzinoši garlaicīgi, lekcijās tika ļoti daudz spēlēts bridžs, apspriesta pasniedzēja krekla krāsa un darītas tamlīdzīgas muļķības. Pasniedzējam patiesībā nekādas vainas nebija (vēlāk citos kursos es no viņa pat iemācījos kaut ko jaunu un puslīdz noderīgu!), viņam vienkārši bija nepaveicies ar to, ka jālasa kaut kas, kas ir obligāts, bet praktiski nevienu neinteresē, jo tie, kas to jau nezina paši, to arī nemaz negrib zināt. Pēdējo lekciju, kuru mums (par Linux!) lasīja mūsu kursabiedrs Kirils, es nobastoju.

Lai nokārtotu kursu, bija jāizpilda pāris mājasdarbi, kuros jāatbild uz jautājumiem, un jāpilda kaut kādi testi, īsti vairs neatceros, cik.

Rezultāts: 8.

1/2.semestris

Programmēšana I (A), Programmēšana II (A)

2005.gada rudenī 6 kp,
lekcijas: Uldis Straujums,
praktiskie darbi: Jānis Zuters,
labratorijas darbi: Uldis Straujums.

2006.gada pavasarī 2 kp,
lekcijas: Uldis Straujums,
labratorijas darbi: neatceros, droši vien arī Straujums.

Programmēšana C++, vispirms paši pamati, pointeri, objektorientētā paradigma, šabloni, drusciņ UML.

Programmēt pirms studiju sākšanas 2 reizes īsi biju mēģinājusi iemācīties, nekad nebija pietiecis apņēmības ar to tiešām nodarboties ilgāk par nedēļu, tāpēc var uzskatīt, ka priekšzināšanas man bija minimālas.

Abos kursos bija rakstiski kontroldarbi, labratorijas darbi un galā eksāmens ar iepriekšzināmām biļetēm un tiesībām izmantot špikeri 1 A4 lapas apmērā. Abos kursos izmantoju iespēju nodot papildus programmu, kas vienā gadījumā bija Lagranža interpolācijas polinoms visvienkāršākajā tā veidā un otrā gadījumā Gausa vienādojumu sistēmu risinātājs (tikai sistēmām, kam vienādojumu un mainīgo skaits sakrīt un ir tikai 1 atrisinājums).

Lai gan nekad profesionālajā karjerā neesmu lietojusi C/C++/C#, tomēr zināšanas ir vērtīgas — pēc tam, kad iemācījos 200 rindiņu programmā netaisīt “error in line 1044”, zināju, kā lietot pointerus, šablonus un kādam ir plānots būt OOP, tāpēc nekad vēlāk nevienā programmēšanas valodā man šīs lietas nesagādāja problēmas. C++ man bija laba valoda, ar ko sākt programmētāja karjeru.

Rezultāts: 10, 10.

Automātu teorija (A), Formālās gramatikas (A)

2005.gada rudenī 2 kp, 2006.gada pavasarī 2 kp,
lekcijas: Ēvalds Ikaunieks.

Pirmajā semestrī determinēti galīgi automāti un regulārās izteiksmes. Nedeterminētie automāti un to ekvivalence ar determinētajiem.

Otrajā semestrī automāti ar steka tipa atmiņu un bezkonteksta gramatikas.

Sākumā galīgi nesapratu, ko no manis grib un kas tās par zirnekļu mutantu diagrammām uz tāfeles, katrs nākamais automāts nāca ar mokām, bet pakāpeniski aizgāja tā lieta, un uz pirmā semestra vidus daļu tas jau bija viens no maniem mīļākajiem priekšmetiem — kā jau daudzi priekšmeti, kas prasa zināmu matemātisku izdomu. Un vispār — automāts tas pats dators ir, tikai vienkāršotā formā, tāpēc automāta būvēšana ir tā pati programmēšana vien ir.

Kurss bija kārtojams ar eksāmenu galā, bet ar katru reizi eksāmens bija grūtāks. Pirmajā kārtošanas reizē varēja izmantot materiālus, un bija tikai uzdevumi, atkārtoti rakstot materiālus izmantot vairs nevarēja un bija jāraksta teorijas jautājumi. Vēl varēja semestra laikā iesniegt paša izdomātus automātus atzīmes celšanai.

Automāti vēlākajā ākadēmiskajā karjerā lieti noderēja konfrontācijā ar RMF. Praktiskajā karjerā — lai gan perl regulārās izteiksmes iepētīju ļoti vēlu, tomēr jā, tā ir viena lietderīga lieta.

Pirmā kursa eksāmenu ar pirmo reizi uzrakstīju uz 10. Otrajam kursam eksāmena dienā drausmīgi sāpēja galva (veiksmīgā kārtā nekad dzīvē vairs nav izdevies šo triku atkārtot), tāpēc uzrakstīju uz 7, pārrakstīju un rezultātā 8.

Diskrētā matemātika I (A), Diskrētā matemātika II (A)

2005.gada rudenī 2 kp, 2006.gada pavasarī 2 kp,
lekcijas: Juris Smotrovs.

Kurss sastāvēja no īsiem ievadiem dažādās matemātikas jomās —
matemātiskajā loģikā (kas ir izteikumi un kas — predikāti),
kopu teorijā (te nāca vesela rinda tādu jēdzienu, kā atbilstība, injekcija, attiecība utt., kas tobrīd man neizteica pilnīgi neko, bet jāatzīst godīgi, ka vēlāk man to vajadzēja pie RMF un citos matemātiski ievierzītajos kursos arī sanāca vismaz pieskārties),
abstraktajā algebrā (pēc vairākiem gadiem, maģistratūrā, pagrīdes universitātes laikā es atmetu lepnumu un palūdzu pasniedzējam, lai viņš to visu, jo īpaši, kas ir grupa, izstāsta vēlreiz un izvērstāk, jo nu ziniet, pasniedzēju, piemēram, RMF, Ambaiņa un Ķikusta sazvērniciskie smaidiņi, sakot, ziniet šī struktūra ir grupa, kad tu neatceries pilnīgi neko, bija sasodīti nomācoši),
kombinatorikā (šeit mans lielākais ieguvums laikam bija apjausma par Eratostena sietu) un
varbūtību teorijā (te es vienā kontroldarbā pamanījos pārliecināt sevi un vairākus kursabiedrus par kaut ko līdzīgu kā, ka varbūtība satikt dinozauru ir 50%; man to ilgi pieminēja).

Kurss tika pasniegts tāpat kā Algebra un cieta no tās pašas mūžīgās studentu neieinteresētības. Es klusītēm urbu uz priekšu, mierinot sevi ar domu, ka vēl nekad druscīt matemātikas man nav skādējis.

Rezultāts: 10, 9.

Datorsistēmu uzbūve I (A), Datorsistēmu uzbūve II (A)

2005.gada rudenī 2 kp, 2006.gada pavasarī 2 kp,
lekcijas: Rihards Rūmnieks.

Vispirms drusciņ skaitļošanas tehnikas vēsture, tad pāris vārdos par fon Neimana arhitektūru un tad sistemātiski cauri datora pamatkomponentēm un par katru — ko tā dara un kā to dabū gatavu.

Mans vismīļākais un arī viens no vislabākajiem kursiem aprakstāmajā laika posmā. Datoru uzbūve man  sākumā likās neloģiska un garlaicīga, bet pasniedzējs mani pārliecināja par pretējo, tikko tikām cauri vēstures gabalam. Pasniedzēja entuziasms un mīlestība pret loģiku un veselo saprātu ātri vien aizrāva ne tikai mani, bet ievērojamu kursa daļu, tāpēc fonā WebCT (tas bija vēl pirms Moodle ieviešanas) tika diskutēts paralēli gan par RISC-16 asambleri (tāda maza trenniņvaloda asambleru pamatkoncepciju uztveršanai; cik labi, ka es vispirms iepazinos ar šo vienkāršo asamblerīti, citādi mans iespaids par asambleriem, droši vien būtu sabojāts uz visiem laikiem), gan par komunikāciju un saprāta iespējām un spējām. Šeit es uzzināju par Staņislavu Lemu.

Mans ieguvums — nesen sapratu, ka ne tikai esmu visiem saviem nedatoriskajiem draugiem, kas kaut nedaudz bija ar mieru klausīties, ieborējusi, ar ko nodarbojas operatīvā atmiņa, bet arī vēl jo projām (arī 5 naktī) atceros, ka “ātrās ierīces” slēdz pie ziemeļu tilta, bet “lēnās” — pie dienvidu. Vēl no šeienes nāk mans love-hate valdzinājums pret S.Lema fantastiku. Un vienas sevišķi siltas atmiņas: pasniedzējs, kas pēc kontroldarba aicina visus un jo sevišķi nelaimīgo (nezināmo) autoru iztēloties, kā procesora ātrdarbība varēja samazināties par 1600%. Ir aritmētiskas kļūdas, bet ir jābūt arī veselajam saprātam.

Kursa kārtošana — kontroldarbs kursa vidū, kuru var rakstīt ar jebkādu neelektronisku materiālu izmantošanu (laikam kalkulatoru arī varēja), un un mutiskais eksāmens, kuram var sagatavot atbildi, izmantojot materiālus. Otrajā kursā es aizgāju uz eksāmenu pilnībā negatavojusies, turklāt pierakstos bija nomācošs tukšums vietā, kur bija jābūt par cietajiem diskiem, jo to lekciju laikā es biju pārāk apņēmīgi flirtējusi ar puisi, kurš galīgi neizrādījās tā vērts. Un mani aizsūtīja prom ar tekstu “Tu vari labāk”. Nu bet bija jau arī taisnība, varēju jau arī — drusku pagatavojusies noliku par 2 atzīmēm labāk.

Rezultāts: 10, 10.

2.semestris

Civilā un darba aizsardzība (C, obligāts)

2006.gada pavasarī 1 kp,
lekcijas: Raimonds Ozoliņš un kaut kādi mediķi.

Nu galīgs sviests. Lielajā EVF auditorijā ar kroņlukturiem un nolijušiem griestiem sēdējām pašā aizmugurē un spēlējām bridžu. Daudz bridža. Pa burzmu atceros slaidu ar gredzeniem ar piestiprinātiem nazīšiem (aukstie ieroči), to, ka viss sliktāk ir, ja aizdegas koku vainagi, un mediķi, kas rādīja, kā bintēt galvas traumas. Semestra beigās neliels testiņš, laikam 15 jautājumi. Viens no diviem otrā semestra kursiem, kurā mēdzu bastot lekcijas.

Rezultāts: ieskaitīts.

Internets, tīkla etiķete un tiesiskais regulējums (A)

2006.gada pavasarī 2kp,
lekcijas: Darja Šmite.

Ievadjautājumi par labo stilu interneta komunikācijā, par autortiesībām, par formālo privātuma nepieciešamību, utt.

Vēl viens kurss, kura nozīmību es it kā apzinājos, bet aizraut šīs lietas mani nekad nav spējušas vairāk kā vien izmantošanai kā anekdotes pie pusdiengalda, tomēr kursā kopsummā šis kurss baudīja diezgan lielu atzinību. Lielā mērā tas bija jaunās un diezgan atraktīvās pasniedzējas nopelns, viņa studentus visnotaļ veiksmīgi iesaistīja lekcijā.

Kursa nokārtošanas kritērijus vairs īsti neatceros, bija kaut kādi testi un kontroldarbi, un atzīmes uzlabošanai varēja pieteikties uz referāta nolasīšanu (kas reāli bija runa un ne pārāk garas prezentācija). Man bija par domēnu vārdiem, kas neatbilst noteikumiem. No tā atceros savu pārsteigumu, ka sokolade.lv ir Emīla Gustava nevis Laimas domēns, un to ka, atradu lapu ejdirst.com.

Rezultāts: 9.

Praktiskā loģika I (B)

2006.gada pavasarī 2kp,
lekcijas: Jānis Cīrulis.

Izteikumu un predikātu loģika un ar ļoti daudz dabiskās valodas piemēriem. Atslēgas vārdi: “Visas zaļās govis lido.” Liekas, ka pirmais “mazais” kurss ko apmeklēju — nepilni 10 klausītāji. Drusku smadzeņu pamežģīšana, kopsummā patika. Būtu gājusi arī uz Praktisko loģiku II, bet nākamajā semestrī nenolasījās pietiekams klausītāju skaits, lai kurss vispār notiktu.

Kursa kārtošana ietvēra sevī laikam3 kontroldarbu uzrakstīšanu.

Rezultāts: 10.

Datu bāzes I (A)

2006.gada pavasarī 2kp,
lekcijas: Ģirts Karnītis,
praktiskie darbi: neatceros.

SQL pamati  un rekāciju datubāžu projektēšanas pamatprincipi. Pārliecinājos, ka SQL visnotaļ vienkāršs, vismaz kamēr tas nav jāadministrē, bet tikai jālieto.

Kursa kārtošana sastāvēja no nelieliem darbiņiem semestra laikā un “lielā praktiskā darba” kura ietvaros bija jāizveido neliela datu bāze, jāuzraksta pāris select-i un trigeri. LUIS saka, ka esot bijis arī kontroldarns, bet kas tur bija, es vairs neatceros. Ja neskaita manu sistemātisko jaukšanos ar pirmajām un otrajām nedēļām, tad lielu problēmu nebija.

Rezultāts: 9.

Tīmekļa tehnoloģijas I (B, obligāts)

2006.gada pavasarī 2kp,
lekcijas: Mihails Bogdanovs.

Mājas lapu taisīšana, lietotāja gals – HTML, CSS, mazliet, mazliet JavaScript, mazliet Macromedia Flash.

Kursam piemita visi iespējamie apstākļi, kas mazināja mīlestību pret to. Lekcijas notika 8:30 piektdienas rītā, pasniedzējam bija labi nostādīta, monotona balss, kā rezultātā man ļoti, ļoti nāca miegs neatkarīgi no tā, cik labi es biju izgulējusies. Arī lekciju pasniegšanas veids mani nespēja savaldzināt – daudz kas man šķita tuvs attiecīgās tehnoloģijas dokumentācijas lasīšanai priekšā un līdz ar to – mazjēdzīgs. Tā rezultātā šis kļuva par vienu no retajiem kursiem, kurā regulāri neapmeklēju lekcijas.

Kursa prasības bija sesijas laikā atrādīt nelielu mājaslapu, kas ietvēra noteiktu tehnologjiju izmantojumus noteiktā veidā – noteikti CSS elementi, izkrītošs JavaScript menu un tamlīdzīgi. Taisīju mājas lapu ar ūdenslācīšiem un citātiem no žurnāla Terras par to kā izmērīt ēkas augstumu ar barometru. Lai gan ilgu laiku man likās, ka vērtīgākais ieguvums no šī kursa man neliela sarakste, diedelējot konsultācijas (JavaScript nestrādāja, kā gribēju), ar kaut kādu pilnīgi nepazīstamu puisi, kas dažus gadus vēlāk kļuva par manas labas draudzenes vīru, tomēr nesen izrādījās, ka ļoti primitīvu CSS uzrakstīt es māku. Ar Google palīdzību. Grūti teikt, vai tas ir kursa nopelns, vai vispārēja spēja gūglēt.

Rezultāts: 9.

Operētājsistēmas II (B)

2006.gada pavasarī 2kp,
lekcijas: Leo Trukšāns.

Linux Ubuntu no lietotāja/administratora skatu punkta. Man patika entuziasms, ar kādu pasniedzējs stāstīja (šķita, ka viņam atvērtā programmatūra liekas viena no lieliskākajām lietām, kas ar pasauli notikusi). Kursu izvēlējos, jo zināju, ka ka nevienu Linux mūžā redzējusi neesmu un gribēju iegūt kādu apjēgu, kā tādus lieto. Ieguvumi neatbilda cerētajam – zināšanu ne tuvu ne tik daudz, lai varētu kādu Linuxisko sistēmu patstāvīgi lietot, bet daudz nepatiku pret to, ka, sasodīts, nestrādā, un nav ne jausmas, ko darīt, lai strādā.

No kursa prasībām pamatā atceros to, ka bija semestra laikā 3 prakstiskie uzdevumi, no kuriem viens bija grupās, un vismaz vienu reizi es ļoti noriecājos, ka esmu dabūjusi kaut kādu vienu uzdevumu nevis citu. Kaut kas bija jādara arī sesijā, automāts šajā kursā nebija.

Rezultāts: 8.

2/3.semestris

Matemātiskā analīze I (A), Matemātiskā analīze II (A)

2006.gada pavasarī 2 kp, 2006.gada rudenī 2kp,
lekcijas: Inese Bula.

Atvasināšana, integrēšanas pamati un rindu konverģences testi. Kurss manā uztverē ļoti cieta no laika trūkuma – analīzes pamati tiek izstāstīti ļoti īsi un saspiesti, galveno teorēmu un dažu uzdevumu formā, izlaižot gan pierādījumus, gan informatīvos elementus, kas ļautu saskatīt saikni starp dažādajām lietām, ko mums māca, kā rezultātā apskatāmā viela šķiet matemātikai nepierasti neloģiska. Tobrīd pieņēmu, ka matemātiskā analīze vienkārši nav mana stiprā puse, vēlākajos gados ar vien vairāk un vairāk kļuva žēl, ka nav veltīts vairāk laika šīs vielas apgūšanai – daudzas “interesantākas” un “datorzinātniskākas” lietas, piemēram, attēlu analīze un mākslīgā intelekta metodes iegūst citu, skaidrāku skatījumu, ja matemātisko analīzi neuztver kā melno kasti.

Kārtošana – daži kontroldarbi semestra laikā un lielāks kontroldarbs/eksāmens sesijas beigās. Lai saņemtu atzīmi, pasniedzējai jāatrāda rokrakstā izpildīti mājasdarbi semestra garumā – pirmajā semestrī bija ~75 uzdevumi, otrajā mazliet mazāk.

Toreiz mani nepatīkami pārsteidza atklāsme, ka 75 matemātikas uzdevumus, no kuriem lielākā daļa neprasa sevišķu izdomu, nevar atrisināt vienas nakts laikā. Tomēr eksāmenu pēc negulētās nakts uzrakstīju labi un mājasdarbus atrādīju vēlāk. Savukārt 2.semestrī jutos dimbā – nesapratu un nesapratu, kā izvēlēties pareizo rindu konverģences testu, un arī formulas bija komplicētākas – pašas no sevis semestra gaitā prātā iesēdušās vis nebija. Uzrakstījusi špikeri novērtēju, ka zinu apmēram 60% no tur rakstītā. Paveicās – visi jautājumi bija no tiem 60%.

Rezultāts: 89.

Datu struktūras un pamatalgoritmi I  (A), Datu struktūras un pamatalgoritmi II  (A)

2006.gada pavasarī 2 kp, 2006.gada rudenī 2kp,
lekcijas: Guntis Arnicāns un Jānis Iljins,
praktiskie darbi: Jānis Iljins.

Primitivās datu struktūras – rindas, steki, binārie koki. Kurss, kurā programmējot mājas darbus, es tiešām iemācījos programmēt (tobrīd C++) un pa īstam sapratu, kas ir mainīgo vērtības, kas ir mainīgo references un kā to var lietot. Lai gan tagad uzskatu ka C/C++ programmēt īsti nemāku (pamatkonstrukciju zināšanu neuzskatu par lepošanās vērtu līmeni salīdzinājumā ar citām programmēšanas valodām), mans programmēšanas prasmju pamats ir meklējams šajā kursā.

Kursa kārtošana ietvēra eksāmenu kursa beigās, kontroldarbus kursa laikā un automātiskās testēšanas serverim iesūtāmus 3-4 mājasdarbus, kur brīvā tekstā aprakstītai problēmai no zināmajām datu struktūrām ir jāuzprogrammē risinājums. Neatceros, vai datu struktūras rakstīju pati tāpēc, ka nemācēju lietot STL vai citas bibliotekas, vai tāpēc, ka tā bija uzdots. Šā vai tā, tas bija lietderīgi. Eksāmens laikam pirmajā kursā atstāja mazliet nepatīkamu pēcgaršu ar to, ka pasniedzējs triecientempā uzdeva jautājumus, nedodot laika apdomāt, kā rezultātā es samurgoju izcilas stulbības par koku operācijām – par lietu, ko patiesībā zināju, un kursā, kuru jutos tiešām labi pārvaldam.

Rezultāts: 8, 10.

3.semestris

Tīmekļa tehnoloģijas II (B, obligāts)

2006.gada rudens, 2kp,
lekcijas: Jānis Džeriņš.

Mājas lapu programmēšana, servera puse. Ruby on Rails ietvars.

Vēl viena izgāšanās manā izglītībā – lai gan zināju, ka tā ir laba lieta, ko prast, var naudu nopelnīt un tā, tomēr nedz tēma, nedz izklāsta vieds mani apsolūti nespēja piesaistīt. Tāpat man nepatika un tolaik es vēl arī galīgi nesapratu Ruby kā dinamiski tipizētu programmēsanas valodu. Par labu nenāca arī tas, ka arī šis kurss reizēm cieta no tā, ka pasniedzējs lasīja priekšā un komentēja dokumentāciju. Tā rezultātā vai nu uz lekcijām nenācu, vai spēlēju kārtis.

Kursa prasības bija neliela weblapa, atkal atbilstoša noteiktiem kritērijiem. Uztaisīju viņu pēdējā brīdī, vairākas dienas guļot pa četrām stundām un daudz konsultējoties ar pretīm nākošu kursabiedru. Tā iedzīvojos lielā nepatikā gan pret Ruby, gan pret mājas lapu programmēšanu vispār, ko vismaz šobrīd vēl neesmu pārvarējusi. No atrādīšanas atceros pasniedzēja apmulsumu par gandrīz 10 gadus veco ThinkPad, ko biju aizņemusies tieši šim kursam – vecuma un sliktas kofigurācijas dēļ viss vilkās. Jutos nepelnīti laimīga, ka par spīti vairākiem apšaubāmiem risinājumiem, viņš piekrita noapaļot pusatzīmi uz augšu. Kad vēlāk satiku pasniedzēju citās darīšanās, ļoti priecājos, ka viņš mani neatcerās.

Rezultāts: 8.

Analītiskā ģeometrija (A)

2006.gada rudens, 2kp,
lekcijas: Kārlis Freivalds.

Darbības ar vektoriem, vienkāršu līniju un virsmu vienādojumi. Kurss, ko es no sirds mīlēju un man bija žēl, ka laika ir tik maz un nevar paspēt pastāstīt vēl kaut ko. Kā vēlak uzzināju, pasniedzējs bija līdzīgās domās. Uzzināju, ka viendobuma hiperboloīds ir saliekams no taisnēm un pašrocīgi secināju, ka tā ir figūra, ko iegūst, cieši rokā saņemot lielu pušķi zobu bakstāmo (pa vidu) un tad ar otru roku vienu galu griežot uz riņķi tā, ka zobu bakstāmie izvēršas uz visām pusēm simetriski. Ā, un hiperboliskais paraboloīds (vai otrādi?! seglu veida virsma) ir ļoti skaista.

Kursa kārtošana – mājas darbi semestra laikā un kontroldarbs beigās. Laikam bija arī kontroldarbs pa vidu. Uzdevumi lielākoties diezgan vienkārši, lekcijā izklāstīto metožu pielietošana ar konkrētiem skaitļiem, reizēm kaut kas mazliet vairāk paprātojams.

Rezultāts: 10.

Ievads skaitļu teorijā (B)

2006.gada rudens, 2kp,
lekcijas: Jānis Buls.

Šeit man pirmo reizi tikai izstāstīta RSA kriptosistēma, pirms tam kādu pussemestri veltot nepieciešamo jēdzienu definēšanai un teorēmu izvešanai. Kārtīgs matemātikas kurss ar salīdzinoši kvalitatīvu izklāstu, bez saspiestības problēmām, kas savlaik man padarīja nepanesamu matemātisko analīzi. Pārliecinājos, ka skaitļu teorija nav tik briesmīga, kā likās vidusskolā.

Kārtošana – eksāmens sesijā. Tur man sanāca komunikācijas kļūda ar pasniedzēju, kā rezultātā es rēķināju uzdevumus pēc kārtas, nezinot, ka par pēdējiem ir vairāk punktu. Nepaspēju visu, sanāca seši. Gāju uz pārrunām ar cerību labot. Lai gan pirms tam biju tīri rūpīgi izpētījusi Miheloviča skaitļu teorijas grāmatu, pasniedzējs paprasīja jautājumu no tās nodaļas, ko es biju izlaidusi, jo nesapratu. Tā nu es pazaudēju iespēju saņemt profesionālo diplomu ar izcilību.

Rezultāts: 7.

Programminženierija (A)

2006.gada rudens, 2kp,
lekcijas: Juris Borzovs.

Pamatzināšanas par programmatūras izstrādes procesiem, dzīves ciklu, utt. Uzzināju, kas ir ūdenskrituma modelis, ka programmatūru mēdz izplānot, realizēt un testēt. Patika, ka izklāsts ir strukturēts un mērķtiecīgs, atzinu, ka ir lietderīgi iegūt vispārēju priekšstatu šajās norisēs, tomēr izjutu nepatiku pret mājasdarbiem, kas bija apjomīgi un birokrātiski. Šajā kursā pārliecinājos par to, ko iepriekš jau nojautu – lai vai ko es gribētu dzīvē darīt, tas noteikti nav šādu dokumentu rakstīšana.

Kursa kārtošana – kontroldarbi un praktiskais grupu darbs, kas bija jāpilda kopā ar Nozares tiesību pamatu kursu – programmatūras izstrādes dokumenti – prasību specifikācija, projektējuma apraksts u.c.

Rezultāts: 9.

Nozares tiesību pamati, standarti, darba aizsardzība un ergonomika (A)

2006.gada rudens, 2kp,
lekcijas: Dainis Dosbergs.

Priekšmeta nosaukums, kuru tā arī nekad neesmu zinājusi no galvas, izsaka visu. Izpildījums kvalitatīvs, tāpēc lekciju apmeklēšana man nebija mokas. Priekšmetu atzinu par formāli nepieciešamu, tomēr ieinteresēt viņš nespēja mani absolūti nemaz. Tā nebija lektora vaina. (Sk. programminženieriju.)

Kursa kārtošana – sk. programminženieriju. Ja pareizi atceros, arī šeit bija pa kādam kontroldarbiņam.

Rezultāts: 9.

Kvalifikācijas darbs I (A)

2006.gada rudens, 2kp,
lekcijas: dažādi.

Tā kā kvalifikācijas darbam jābūt vismaz 8kp lielam, bet praksei – 16, tad tas nesatilpa 4.semestrī un puse kvalifikācijas darba bija ielikta 3.semestrī. Reāli tas nozīmēja dažādu lektoru lekcijas reizi nedēļā par lietām, kas varētu būt noderīgas kvalifikācijas darbā. Izklāsta kvalitāte bija ārkārtīgi dažāda, daļa no tēmām pārklājās ar programminženierijas kursu un lekcijas notika 8:30 no rīta, tāpēc daļu es nogulēju.

Kārtošana – lappusi garš apraksts par to, kas tiks darīts kvalifikācijas darbā, un tiem, kas nav apmeklējuši pietiekami daudz lekciju, reizi pussemestrī testiņš. Pirmajā pussemestrī man apmeklēto lekciju pietika, otrajā rakstīju.

Rezultāts: ieskaitīts.

4.semestris

Prakse (A), 16kp, un Kvalifikācijas darbs (A), 4+4kp, vadītājs Normunds Grūzītis.

Šajā semestrī lekciju nebija, sēdēju Matemātikas un informātikas institūtā un turpināju programmēt vārdnīcas apstrādes programmu, ko biju sākusi 2006.gada vasarā. Rakstot kvalifikācijas darbu mazliet stresoju, ka oficiālās vadlīnijas ļoti izklausījās pēc mājas lapām piemērotām, kamēr mans darāmais šajos rāmjos galīgi nešķita iekļaujamies. Rakstot darbu, vislielākās momas bija ar darbietilpības nodaļu, kurā, objektīvi runājot, es kaut ko samurgoju. Tāpat no mūsdienu skatu punkta varu atzīt, ka tas kods bija vājš, lai neteiktu ka drausmīgs – nesaprotu, kā es tiku cauri, bez regulārajām izteiksmēm. Tomēr atmetot pie malas “syntactic sugar”, apstrādes programma strādāja, turklāt labi un pareizi, un aiztaupīja lielu apjomu roku darba, turklāt tas bija mans pirmais lielais programmēšanas projekts (lielāks par universitātes  mājas darbiem) – es tā laikā ļoti daudz ko iemācījos – ne tikai programmēt, bet arī atziņu, ka visvieglāk uzrakstīt labu gala darbu ir par lietu, ko daru darbā – jo tam ir visvairāk laika un vislielākā motivācija.

Rezultāts: 1010.

Objektīvi runājot, nevaru noliegt, ka nepaņemt diplomu mani mazliet motivēja arī cerība kādreiz izlabot skaitļu teoriju un dabūt bakalauru beidzot sarkano diplomu. Tā nenotika – es dabūju vēl dažus septītniekus. Kopsummā par šiem diviem gadiem var teikt, ka tas ir laiks, kad es apguvu nozares pamatus un lietas, ko tagad es uzskatu par “tas jāzina katram datoriķim” (general inteligence).

Šis raksts ir tapis pēc Doktora Strendžlova un citu paziņu ieteikumiem, iedvesmojoties no Vakardienas analītiķa. Par kursiem un pasniedzējiem atspoguļotais viedoklis nepretendē uz objektīvu patiesību, tas mēģina atspoguļot to, kā jutos vairākus gadus atpakaļ. Ir lietas un jautājumi, kurus tagad es redzu savādāk. Piemēram, žēl, ka nepaņēmu Lineāro algebru. Būtu noderējis – tā ir pamatā daudzām lietām un metodēm, ko tagad mācos vai lietoju.


Responses

  1. Šķiet, ka esam mācījušies gandrīz vienā laikā, tikai žēl, ka neesi pieredzējusi Detlovu. Bet šo to no viņa dzīves skatījuma var palasīt te:
    http://www.ltn.lv/~podnieks/Detlovs/confessiones2006d.pdf

  2. Detlovs nomira laikā, kad mācījos bakalauros, pasniegt viņš bija beidzis mazliet pirms es sāku tur mācīties. Leģendu par viņu gan bija daudz.

  3. Neteikšu, ka viņš man patika, dēļ savas stingrības un principialitātes (nepatika man tie regulārie kontroldarbi, un arī grūti bija atrast pielietojumu tam visam praktiskajā dzīvē), bet skaidroja labi un interesanti. Un protams respekts un cieņa pret tādu cilvēku un viņa principiem. Mūsdienās tādi cilvēki diez vai ir saglabājušies.

  4. Kur pacietība to visu rakstīt?😀

  5. un kopsavilkumā…
    LU beidzēji ir nekam nederīgi tirliņi, kuri aizņem darba vietas, nosimulē priekšnieka stulbumam proporcionālu laiku, un uztaisa liekus izdevumus firmai, kas ielākoties ir importa precēm.

  6. Tirliņus bieži nespēj glābt nekas, arī augstskola nē.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: