Posted by: Lauma | 2013-10-22

Krēslas Hronikas II: Zuzes Burkānūsas stāsts

Pagājušajās brīvdienās kopā ar 4 komandas biedrenēm piedalījos episki fantastiskā piedzīvojumā – brīvdabas lomu spēlē “Krēslas Hronikas 2: Romeo ir miris”. Mans tēls bija žurkcilvēks Zuze Burkānūsa (PieRat!), paranoiķe ar grūtu bērnību, kas neuzticās nevienam un nekam, izņemot pārējos žurkcilvēkus, pret kuriem tā ir ļoti lojāla. Spēle bija absolūti lieliska, sen vajadzīgais reboot manām smadzenēm, un gribās padzīvoties viņā vēl mazliet. Tā nu spēles noskaņās publicēju Zuzes stāstu par tām dienām. Visus notikumus un pareizo secību vairs neatceros, var gadīties, ka kaut kas trūkst.

Labots 2013-10-22 23:53 – Pievienota 3.rindkopa par mēģinājumu iekārtot Rozīti darbā bordelī.

Diena, vakars, kas nu tas bija, sākās ar to, ka Krodzinice Hermione kārtējo reizi atgādināja, ka gaida no mums īres maksu par dzīvojamajām telpām – alu krogā zem galda. Nē, nepietiekot ar klāja, tas ir, grīdu beršanu un regulāro šķirbu izgraušanu… Vispirms iemainīju krogā baltu lupatiņu pret krūzi kafijas (Krodziniece gan protestēja, bet Pavārs bija dāsns), pēc tam abas ar Rozīti, arī pirātžurku, nesām malku, tādejādi nodrošinot sev bezmaksas ēdienreizi nākamajā dienā. Kaut kur tam pa starpu krogā ievēlās kāds vīrs, kas kaut ko nesaprotamu klāstīja par bedrēm un Medu. Es nekā nesapratu, bet Genda, vecākā un gudrākā žurka, teica, ka vajagot iet apskatīties. Tā nu viņa ņēma savu lielo spieķi un mēs gājām. Gājām ne pārāk ātri, jo Genda tomēr smagi klibo. Gājām, gājām, bet neko daudz skaidrībā netikām. Rozīte ieraudzīja mēnesi un kārtējo reizi nosauca to par lielo siera pīrāgu. Es brīnos, kā Gendai neapnīk skaidrot viņai, ka nē, tas nav ēdams.

Pa nakti piedalījāmies Nāves rīkotajās bada spēlēs ar cerību iegūt kādas balvas, kas uzlabotu mūsu žurcīgo stāvokli. Drīz pēc sākuma es gāju bojā, kad neveikli mēģināju nodurt ar bultām kādu spēļu dalībnieku, ko no krūmiem sargāja otrs. Genda un Āķaste, manas žurku biedrenes, izstājās, bet es apvienojos ar uzbrucējiem aliansē, nu jau bruņojusies ar Gendas atdoto nazīti, kas atšķirībā no bultām tiešām bija izmantojams pretinieku nogalināšanai, nevis tikai apjucināšanai. Ilgu laiku noklīdu apkārt ar aliansi, neko lietderīgu neizdarīju, bet dzīvības arī nezaudēju. Pēc tam alianse saprata, ka visi pārējie mežā ir apvienojušies citā aliansē, un gandrīz visi izstājās. Es dabūju pie savām divām bultām arī loku. Loks bija uzvelkams tik smagi, ka pirmā bulta izkrita, kā rezultātā es momentā zaudēju otru dzīvību un paliku bez loka. Pēc tam es krietnu laiku nostaigāju pa mežu, vienkārši cenšoties no visiem izvairītis. Krietnu laiku sanāca ļoti labi, līdz radās kārdinājums dabūt gaismu un apskatīties, cik ir pulkstens. Drīz pēc tam man sāka sekot kaut kāds mūdzis. Lavījos, lavījos, beigās nolēmu, ka prom netieku un jācīnās. Ar nazīti pret lāci? Neizrādījās laba doma. Ar to arī bada spēles man beidzās. Atpakaļceļā pie ugunskura satiku žurku bardu Tarkšķi, kura bija tikko zaudējusi pirmo dzīvību, bet kurai bija apnicis.

Nākamo dienu sākām ar mēģinājumu iekārtot mūsu jaunāko biedreni Rozīti, kas visvairāk rūpējās par savu skaistumu, darbā blakus esošajos Zaļā pūķa dārgumos, tas ir, bordelī. Ar viņas piekrišanu, starp citu. Vai vismaz apskatīties, vai viņu tur ir iespējams iekārtot tā, lai viņai nedara pāri un neapskaita. Bordeļa saimniece bija skeptiska, teica, ka nebūšot tāda pieprasījuma. Mēs turējāmies pretī, ka kā var būt pieprasījums, ja nav piedāvājuma! Bet pieprasījums šobrīd esot tikai pēc goblinu sievietēm ar sešām krūtīm, lai mēs labāk gādājot tādu! Es tā apjuku, ka neattapu uzreiz, vai žurkām ir sešas vai astoņas krūtis, bet nu vairāk kā divas noteikti! Beigās palikām pie kompromisa, ka Rozīte kopā ar bordeļa meitenēm izies vienā reklāmas gājienā un, ja būs interese, tad Rozīti pieņems darbā un maksās viņai procentus. Vienā brīdī bordeļa saimniece prasīja, vai mēs Rozīti notirgot taisamies. Mēs spēcīgi turējāmies pretī, ka tikai darbā iekārtot! Beigu beigās Rozīte devās kopā ar bordeļa meitenēm reklāmas gājienā, bet mēs – savās darīšanās. Pēc laika ne īsa, ne ilga Rozīte uzradās, neatcerēdamās pilnīgi neko par mūsu darbā iekārtošanas mēģinājumu, bet pilnīgi pārliecināta, ka uz bordeli viņa vairs negrib, ļoti negrib. Pēc visa spriežot, viņa bija tikusi nogalināta reklāmas gājiena laikā.

Pārējo dienas daļu pavadīju, pamatā nododoties izglītībai. Kopā ar Gendu un Rozīti bijām templī, kur uzzinājām vairāk par rituālu būtību. Templī mums prasīja stāstu… Sasodīts, kur ir bards, kad to vajag?! Genda izlīdzējās ar konspektīvu mūsu izcelsmes leģendas pārstāstu. Devos garās pastaigās vākt alķīmiskās izejvielas un pie Vecā Goblina apguvu alķīmijas prasmes – pirmo līmeni iemainīju pret saldumiem un otro pret šķipsnu no rūķa bārdas. Kad jau mācēju taisīt šādas tādas misktūras, paprasīju žurkumāsām mūsu sen mirušā biedra DžeiDžei asti [OOG – viņa netika uz spēli, bet astes bija uzšūtas visām] un iemainīju to pret mazliet naudas un manas veselības mikstūras attīrīšanu – nebaltām dienām. Kaut kur pa burzmu krogā uzradās vienradzis, ar kuru Rozīte metās draudzēties. Par to viņa dabūja ārkārtīgi vērtīgu alķīmijas izejvielu – vienradža ragu, kuru vēlāk vakara gaitā… pazaudēja. Nu Rozīte kas Rozīte!

Pa starpu tam visam pie kroga vārtiem novērojām, kā elfu sieviete, kas teicās esam Bērtulis, uzrīda kaut kādus skeletgalvu urļikus visiem, kas gadās ceļā. Kad urļiki ir novākti, izrādās, ka viņa nav nedz apdullināma, nedz nogalināma, lai gan bruņu viņai nav. Acīmredzami ļauns un bīstams tips, turklāt vēl nosauca Rozīti par nesmuku. Turklāt viņa teica, ka meklē Bērtuli. Pagalam dīvaini.

Devāmies pie rūķiem uzzināt vairāk par rituāliem. Pa ceļam šķita, ka līdz ausīm bruņotu goblinu pūlis ir iedzinis mūs strupceļā starp trim kanāliem un tūlīt mēs visas – piecas nebruņotas žurkas – mirsim. Goblini: “U vas žeļezo jesķ?” Mēs: “Nē…” Goblini: “A dirižabļ?” Mēs: “Nē…” Goblini: “Sovsem ņe iņķeresno!” Tā mēs izdzīvojām. Kaut kā beidzot atradām tiltu un tikām pie rūķiem, kur noslēdzām aliansi pret ļauno Bērtulieni. Rūķi mums iedeva zobenu, ko plati smaidīdama, sev pievāca Rozīte. Nez, tas ir prāta darbs dot viņai asumus?!

Atgriezāmies krogā, sadalījāmies un devāmies dažādās pastaigās. Es – pēc ingredientiem.

Žurcīgās māsas citās pastaigās bija satikušas kādu zaļu, jokainu radījumu, kas viņām bija iedevis sudraba naudas gabalu. Tādejādi atrisinājās problēma ar Krodzinieci vēl uz mēnesi – viņa gan sākumā prasīja veselu zelta gabalu, tomēr tas nu ir daudz par daudz! par alu! kroga sienā! bez siltā ūdens! un ar visu to malkas nešanu un grīdu beršanu… Aizdomīgā lieta ir tā, ka arī tas radījums esot teicies esam Bērtulis!

Kārtējo reizi satiekoties krogā, izrādījās, ka Rozīte ir uzlasījusi kaut kādus lāstus, kurus tagad vienu pēc otra te iedarbināja. Viens no tiem noveda viņu Vecā Goblina zaļajās ķetnās un tālāk uz Mirušo valstību, jo Goblins bija uz viņu izmēģinājis kaut kādas apšaubāmas dziras. Tiesa gan, par to arī viņa ieguva mazliet alķīmijas zināšanu.

Kad atgriezos pēc vēl vienas pastaigas, izrādījās, ka, pirmkārt, ir atgriezusies Rozīte, otrkārt, rūķi tiešām ir devušies kaujā pret Bērtulieni, tikuši sakauti, tā rezultātā nonākuši Mirušo valstībā un aizmirsuši mūsu aliansi, kā arī atnākuši un paņēmuši atpakaļ zobenu. Sasodīts.

Fonā novērojam, ka kāds ir dabūjis golemu un ka šis golems nav īsti kontrolējams – ārpus kroga tas satrakojas un apsit pusi savu, emm, sekotāju?

Vakarā izrādās, ka Genda ir atkodusi, kā iedarbināt savu zizli burvestību veikšanai, un tā nu mēs meklējam nomaļāku vietiņu rituāla veikšanai. Atrodam mežā lielu, jauku bedri. Daram to slepeni – mūs vēro tikai Medus Māsa un Medus Brālis, jo pa dienu ir izsludināta atlīdzība par magu galvām. Bet mags mums ir vajadzīgs, kā savādāk lai nodrošinām savu drošību?! Piesaucam piecus elementus, lūdzam to spēku… Un tad mēs iegūstam enerģiju nevis Gendas zizlī, bet bedres centrā, ap kuru visas stāvam. Žurkām labvēlīga bedre, tas, protams, ir labi, bet tomēr, ko nu?! Tomēr, kad Genda nostājas bedres centrā un mēs visas kādu brīdi dziedādamas, esam dejojušas (stampājušās) viņai apkārt, viss izdodas, un zizlis ir iedzīvināts. Genda iegūst dažās lietderīgas spējas, tai skaitā ārstēt un atdzīvināt mirušos. Turklāt šķiet, ka pēc visas tās mīcīšanās pa mums labvēlīgo bedri, Rozīte ir kļuvusi tāda kā gudrāka.

Pēc tam ārā sākās neizmērojams tracis, izrādās, ka visi iet kauties ar Bērtuli, nu jau apvienotu un no Mirušo valstības iznākušu. Mēs no malas noskatamies, šaubu māktas – vai nav tā, ka Bērtuļa sakaušana atsauks Nāvi no brīvdienām? Mums Nāve, kas izgājis brīvdienās un krogā dzer alu, ir daudz vēlamāks nekā pilnvērtīgi strādājošs. Arī medicīnas pakalpojumus pēc kaujas neizdodas notirgot. Bet vakarā ir burvīgas Bardu Sacensības, kurās mūsu bards Tarkšķe par dzejas lasījumiem dabū pirmo vietu. Nē, nav svarīgi, ka viņai dzejas kategorijā konkurentu nebija. Viņa dabū dažas sudraba naudiņas un kopā ar pa dienu ievāktajām alķīmijas zālītēm, ko var notigot Vecajam Goblinam, tas sastāda tīri cienījamu budžetu. Žurku dienas izskatās puslīdz nodrošinātas, vismaz uz kādu laiku. Žurkumāsas ir paēdušas un laimīgas un pie ugunskura dzied Rains of Castamere. Es esmu naiva un dumja un vēl nesaprotu, ka tā ir ļauna zīme un mūsu laime ir īsa un pārejoša.

Nākamajā rītā tracis pa visu pankūku – kaut kas precoties, būšot baigās kāzas. Varētu iet uz kāzām, bet pie krogus vārtiem ir atkal cīņa. Tieši pie krogus vārtiem manu kāju priekšā tiek nodurta samurajiete ar golema kontroles nūju rokās. Domāju mirkli par ilgu un nepaspēju savākt šo vērtīgo artefaktu [OOG: radās OOG neskaidrības]. Tomēr mums uzmanību pievērš pašpasludinātais imperators Mao, kurš mums piedāvā naudu un orkiem atņemto pirātu karogu. Viņš apgalvo, ka, ja tiks pie varas, žurkas varēšot dzīvot mierā. Mums der. Tarkšķe ar karogu sāk dejot uzvaras deju un gandrīz trāpa elfam (vampīram?) Sirilam, kas, nešauboties ne mirkli, viņu nogalina. Genda atdzīvina Tarkšķi un es, purpinādama par Sirila nožēlojami nodevīgo un ļauno rīcību, aiznesu karogu uz krogu un piespraužu pie mūsu alas durvīm. Ja kuģa nav, vismaz karogs būs. Kad atgriežos, Āķastei rokās ir vampīra galvu un visas žurkas kliedz pēc alķīmīķa. Te nu es pieļaju nākamo nepieļaujami stulbo kļūdu un neievēroju, ka Āķaste stāv pie pašas kroga teritorijas robežas, bet ārpusē. Tā manā acu priekšā Āķaste tiek nodurta un galva atdota vampīram. Būtu paņēmusi galvu, varētu pārdot to Vecajam Goblinam (uh, varbūt pat par 5 zelta gabaliem sanāktu) un izglābusi Āķastei dzīvību. Genda, purpinot, ka nevar pavadīt visu dienu, atdzīvinot beigtas žurkas, atdzīvina Āķasti un mēs beidzot dodamies uz kāzām. Pa ceļam uz kāzām redzam, ka goblini ir aizgājuši uz krogu un savākuši mūsu karogu. Te nu bija drošā teritorija.

Kāzas notiek ar lielu pompu, bet Genda pamana, ka aizmugurē vampīrrūķmags taisa rituālus. Mēs atkāpjamies drošā attālumā, tomēr Krodziniece pielīp mums kā medus – lai tak nākot tuvāk, kopā ar visiem citiem, tuvāk, lai var dzirdēt un tā. Māsas neklausās manas raizes un viena pēc otras ļaujas apvārdoties. Es smagu sirdi viņām sekoju, nespējot tās pamest nelaimē vienas. Nelaime, protams, pienāk, turklāt dubultā.

Kāzu vidū matrializējas milzīgs asinsdēmons, un sākas vispārēja panika un slaktiņš – tie, kas nebēg, cenšas apslaktēt savus oponentus. Mēs bēgam, cik spēka, bet Krodziniece praktiski tūlīt nodur Gendu. Pārējās žurkas izbēg.

Lai gan Genda no Mirušo valstības atgriežas, Krodzinieces nodevība ir nepārprotama (ja pareizi sapratu – Krodziniece neatbalstīja mūsu kontaktus ar Mao). Žurkas maz interesē vispārējās politiskās peripētijas (kā Genda viedi teica pārstāvot mūs imperatora izvirzīšanā “mēs atbalstīsim to, kurš uzvarēs”), taču neskatoties uz to, žurku dzīvē visticamāk sekos smags posms, jo krogā dzīvot vairs nav droši, esam palikušas bez pajumtes, un arī plāna, kā nodrošināt žurku pēcnācējus, nav (jo žurku vīrieši visi jau sen miruši). Spēle noslēdzas ar to, ka apsveram iespēju par Krodzinieces nodevību sūdzēties Imperatoram Mao, lai gan, kas lai zina, vai viņš mūs uzklausīs. [OOG: Vēlāk uzzinājām papildus informāciju par Krodzinieces tēlu, kas lika domāt, ka pat, ja Mao nenoraidīs žurku lūgumu, Krodziniece, būdama demoniskā Lilita, diez vai būs tā, kam būs sūdi. Ja žurkām paveiksies, sūdi būs nevis viņām, bet Mao.]

Spēles oficiālās (?) fotogrāfijas un kustbildīte ar gobliniem. Un vēl fotogrāfijas. Paldies, GM! Paldies, komandas biedres žurcenes! Netopiet neviens Zuzes depresīvā skata apmuļķoti – man ļoti, ļoti patika.


Responses

  1. “ja pareizi sapratu – Krodziniece neatbalstīja mūsu kontaktus ar Mao” Tehniski tam, ka kroga neitralitātes burvestības parole bija dzeja par Romeo, varējām iedomāties, ka krodziniece par īstāko imperatoru uzskata mirušo Romeo, ne kādu citu.

  2. Bet viņš ir miris, pavisam miris un galīgi miris, tāpēc ir vajadzīgs jauns imperators šā vai tā.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: