Posted by: Lauma | 2015-12-26

Disneja “Skaistule un Briesmonis”

Attiecīgajā vecumā man ļoti patika lielā Disneja multene par skaistuli un Briesmoni. Iespējams, tāpēc, ka es personificējos ar grāmatas lasošo Bellu, grūti pateikt. 15 gadus vēlāk noskatījos to vēlreiz – ar “svaigu aci” un ievēroju dažas lietas, kuras toreiz es vismaz apzināti neizpētīju.

Šķiet, visvairāk aprunātā iebilde pret šo stāstu – arī multenes pamatā esošo pasaku, nevis tikai pašu filmu – ir, ka skaistules un briesmoņa iedomātā mīlestība varētu būt meitenes aizsargreakcija pret nolaupīšanas situāciju – Stokholmas sindroms. Par to noteikti citi māk pateikt labāk kā es. Ja ne labāk, tad vismaz smukāk. Tomēr Disneja variantā tā ne tuvu nav vienīgā lieta, un beigu galā – pat ne visbriesmīgākā.

Tātad:

  1. Bella savā ciemā jūtas viena un nesaprasta. Nopietni, cik vientuļam jābūt cilvēkam, lai par savu mīļāko grāmatu stāstītu aitām? Filmas sākumdaļa nopietni iemāj, ka tā nav tikai viņas pusaudzības emo-krīze, bet ka vienīgie cilvēki, kas neuzskata Bellu par “to dīvaini”, ir viņas tēvs un grāmatu tirgotājs.
  2. Ir jau gana slikti, ka mednieks Gastons, kas grib Bellu precēt, ir ar sevi apsēsts tukšpauris, kam nav nekādu kopīgu interešu vai vērtību ar Bellu. Bet nu kam dzīvē negadās nepiemērots pielūdzējs?… Taču šis nepiemērotais pielūdzējs ir maniakāls stalkeris, kam visi līdzekļi ir labi un kurš, visticamāk, neapstāsies, kamēr nebūs Bellu apprecējis vai viņa nebūs mirusi. Mūsdienās šādās situācijās cilvēki pieprasa tiesai noteikt tuvošanās aizliegumu, taču Bellai šādas iespējas laikam īsti nav, ņemot vērā Gastona ietekmi / labo vārdu ciemā.
  3. Briesmoni moka lielapjoma bailes un mazvērtības kompleksi – viņš iemet Morisu cietumā, jo baidās, ka Moriss smiesies par viņa izskatu.
  4. Gastons visticamāk vienā ciemā ar Bellu dzīvo visu mūžu, un viņa reakcija pret Bellas mīlestību pret grāmatām ir kaut kas no sērijas “nevajag tavu smuko galviņu piebāzt ar tādām dumjībām”. Briesmonim, salīdzinot ar to, vajag vien pāris mēnešus, lai saprastu, ka ir laba ideja dot Bellai pieeju pils bibliotēkai. Un, ka varbūt arī pašam vajadzētu iemācīties lasīt.
  5. Starp citu, gods un slava scenārija autoriem – ne Briesmonis, ne Gastons nav abstrakti ļauns, nevienam no viņiem ļaunums nav pašmērķis. It īpaši Gastona gadījumā – nudien talantīgs darbs radīt tik neizmērojami pretīgu cilvēku, balstot to caur caurēm sadzīviskās un cilvēciskās īpašībās. Briesmonis savukārt caur dažādiem notikumiem tiek radīts kā tēls, kurš spēj augt un strādāt pie saviem trūkumiem.

Disneja princesēm laiku pa laikam ir tendence izdarīt muļķīgas izvēles (Ariel, balss? Nopietni?), bet viduslaicīgajos apstākļos, kur Bellai visticamāk ir tikai divas izvēles – Briesmonis vai Gastons (nu vai varbūt vēl aizbēgšana mežā un kļūšana par barību vilkiem), es viņas izvēli pat ļoti labi saprotu, un pat atbalstu.


Vēlies kaut ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: