No mantotajiem nevienādā daudzuma vilnas gabaliņiem uztaisīju atlikumu segu. Tamborējums izstiepās, tāpēc tagad tā ir vienvietīga, bet liela sega. Nu kādu pusotru gadu lietota vēl jo projām ļoti silta. Haotiski, gaumīgi izlikt krāsu laukumus nav mana stiprā puse, to palūdzu draugam. Diezgan smaga, ļoti silta par spīti caurumu rakstam. Atlikumi izgāja ļoti daudz. Un tas ir labi.

Tamborēta vilnas sega, autors: Lauma

Tamborēta vilnas sega, kopskats, autors: Lauma

Tamborēta vilnas sega, virspuse un apakšpuse, autors: Lauma

Jūhū, man ir jauna galda spēle – Ticket to Ride: Rails & Sails!

Iedvesmojos no krāsainajiem lupatdeķiem, izmēģināju Kumodē nopērkamās Hoooked kokvilnas trikotāžas auklas un pamēģināju satamborēt tepiķī.

Materiāls: 4x60m + 1x120m kokvilnas trikotāžas auklas.
Raksts: īsie stabiņi.

Secinājumi: (1) sanāca mazāks kā gribēju, 60m ir maz, (2) biezāks kā gribēju, (3) stūri rullējas, jo biezuma un stingrā tamborējuma dēļ nevar malas aptamborēt tā, lai nesmuki neiztieptos. Ā, un (4) auklas resnums brīžiem ir nepatīkami nevienmērīgs.

Rupja tamborējuma tepiķis, starpstadija, autors: Lauma

Cerībā, ka mazāk rullēsies stūri, pietamborēju vienkāršas cilpiņveida bārkstis (tā kā īsie stabiņi, tikai virsējās cilpiņas uztaisa garas garas un nesacilpo vienu aiz otras) un pagludināju. Gludināšana gan prasīja mežonīgu spēku.

Rupja tamborējuma tepiķis ar bārkstīm, gala rezultāts, autors: Lauma

Jau dažus mēnešus vecs nedarbs. Viena puse – krāsains slīprūtiņu adījums (entrelac), otra puse tamborēta.

Materiāls: krāsaina vilna.

Rūtains spilvens, virspuse, slīprūtiņu raksts, autors: Lauma

Rūtains spilvens, virspuses otrs stūris, slīprūtiņu raksts, autors: Lauma

Apakšpusi tamborēju no malām uz vidu, pusstabiņi. Attēlā redzamā svītra – vieta, kur spilvenu var atvērt, lai piepildītu.

Rūtains spilvens ar tamborētu apakšpusi, apakšpuse, autors: Lauma

Kad iepriekšējā rūtainā šalle izrādījās mežonīga laika rīma galiņu ievilkšanas ziņā, man ieteica izmēģināt entrelaku (vai tā to sauc? Youtube ir vairākas pamācības, kā šo adīt, ja meklē “how to knit entrelac”).

Rezultāts krāsains, mezglu tiešām ir mazāk, un raksts tīri labi piedod dzijas resnuma nevienmērību. Ir arī viens gļuks – salaiduma vietās neizadot valdziņu katrā kārtā, kā ir pareizi, bet tikai katrā otrajā, kā tobrīd šķita dabiski, daudz vairāk lien ārā “apakšējā krāsa” no salaiduma (bildē ieskatoties var redzēt).

Materiāls: krāsaina vilna.
Galu apstrāde: viena kārta tamborētu  īso stabiņu un pēc tam tamborēto pīnīšu cilpiņas.

Rūtaina vilnas šalle, slīprūtiņu raksts, autors: Lauma

Starp citu, ja latviešu stilā katram kvadrātiņam brīvajā malā pēdējo valdziņu izada labiski, bet pirmo noceļ, nevis izada, tad nākamo kvadrātiņu ir vieglāk uzņemt.

Ziemas sezonā mēdzu telpās valkāt pastalas (sīkā atriebība trokšņaino apavu modei), tāpēc pietrūka vilnas zeķu. Šis ir ātrais projekts ar uz ātru roku taisītām bildēm, jo zeķes tūlīt aizgāja lietošanā.

Materiāls: vilna.
Krāsa: sūnu zaļa.
Adījuma īpatnības: zeķe kā jau zeķe, bet pa virsu pīne un valnītis pīņu rakstā.

Vispirms viena bilde ar to, ko es domāju, kad uzplānoju šādas zeķītes…

Zaļas vilnas zeķes ar pīnēm, lietošana – pastalās, autors: Lauma

… un tad kopskats.

Zaļas, adītas vilnas zeķes ar pīnēm, autors: Lauma

Labojumi: tikai ar laiku pamanīju, ka bildes bija samainījušās vietām. Tagad ir, kā sākotnēji iecerēts.

Lasot vēsturisku daiļliteratūru, majonēze reizēm tiek pieminēta kā tik svarīgā, tik klasiskā, taču grūti pagatavojamā lieta, kas ne vienai vien jaunajai mājsaimniecei ir radījusi izmisumu un asaras. Taču tagad ar blendera palīdzību tas vairs nav grūti.

Es gan biju apņēmusies vairs nerakstīt rakstus, kuros mans ieguldijums ir tikai receptes atrašana un varbūt varbūt vēl iztulkošana, taču šoreiz izdarīšu izņēmumu – negribu pati pazaudēt šo recepti pēc tam, kad beidzot, beidzot esmu atradusi Īsto.

Lai iegūtu melno, aromātisko dzērienu, ko saucam par kafiju, kafijas pupiņas tiek diezgan spēcīgi grauzdētas – šis laikam ir plaši zināms fakts. Taču pēdējā laikā veikalos ir parādījusies zaļā kafija (t.i., negrauzdētā), kas reizēm tiek pozicionēta par panaceju visām dzīves problēmām. Brīnumu un brīnumēdienu nav, taču jauni ēdieni un dzērieni ir interesanta lieta, kuru apgūšana reizēm saistās ar izmēģinājumu un kļūdu metodi.

Attiecīgajā vecumā man ļoti patika lielā Disneja multene par skaistuli un Briesmoni. Iespējams, tāpēc, ka es personificējos ar grāmatas lasošo Bellu, grūti pateikt. 15 gadus vēlāk noskatījos to vēlreiz – ar “svaigu aci” un ievēroju dažas lietas, kuras toreiz es vismaz apzināti neizpētīju.

Ziemassvētki bieži ir motivācija atkal kaut ko uztaisīt. Tā kā stipri ticu, ka dāvanas saņēmējs manu blogu nelasa, tad bilde jau tagad.

Pašadīta, krāsaina vilnas šalle, autors: Lauma

Materiāls: vilna, pārpalikumu dzija, dzijas resnumi drusku atšķirās (labi, nevis drusku, bet līdz divām reizēm, tāpēc gludināšana šai šallei ir ļoti noderīga).

Raksta uzbūvē: iekšējās rūtiņas gludajā adījumā (pārmaiņus uz vienu un otru pusi), perimetra rūtiņas – pārmaiņus rievotajā rakstā un 1:1 valnītī, stūri – rīsu rakstā. Gali pirms bārkstu pielikšanas notamborēti ar divām kārtām īso stabiņu. Pirms fotogrāfēšanas ļoti kārtīgi izgludināts, lai nav kurkuļains un malas gludas. Ja uz katru rūtiņu jāievelk vismaz viens diega gals (jo otru es māku ieadīt), tad šāda izmēra šallei tas aizņem krietni daudz laika.

Krāsas: tumšā krāsa ir tumši zila, nevis melna, kā izskatās bildē. Pārējās – balta, citrondzeltena, divas sūnzaļas un divas zaļgansmilškrāsas (nesaprotu, kas tāš vispār par krāsām, kāpēc kāds tādas ir uztaisījis – atsevišķi tās katra izskatās pēc sū**, bet uz pārējo fona noder par klusinātāju).